Vai klimata pārmaiņu dēļ Latvijā postošas vētras ir biežāk?



Klimata pārmaiņu rezultātā pasaulē arvien biežāk ir ekstrēmi laikapstākļi. Šajā kontekstā tiek runāts arī par postošām vētrām – tostarp šovasar Cēsu pusē un Bauskā pieredzētajām. Vai Latvijā vētru kļūst vairāk, ko par to biežumu un vēja ātrumu rāda meteorologu apkopotie vēsturiskie dati un kādas ir ekspertu prognozes nākotnei? 

Kādas vētras ir Latvijā?

Nesen sociālajos medijos izskanēja pārmetums, ka sabiedrībai klimata pārmaiņu kontekstā tiek stāstīts par aizvien stiprākām vētrām, taču patiesībā tās kļuvušas vājākas nekā iepriekšējās desmitgadēs. 

Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) Re:Check skaidro, ka būtiski nošķirt, par kādām vētrām ir runa. Centrs norāda, ka Latvijā ir divi galvenie vētru veidi.

Pirmās ir ciklonu vētras jeb rudens-ziemas vētras. Tas ir stiprs vējš, kas pūš plašās teritorijās, Re:Check skaidroja Centra Prognožu un klimata daļā. Otrās ir negaisa vētras. Tās parasti ir lokālas, aptver nelielus apvidus, ilgst īsu brīdi un var būt gan kā krasas vēja brāzmas, gan virpuļviesuļi. 

Ciklonu vētru kļuvis mazāk 

Ciklonu jeb rudens-ziemas vētru patiesi ir kļuvis mazāk. Taču LVĢMC izstrādātie klimata pārmaiņu scenāriji nemaz neparedz šo vētru pieaugumu.

Analizējot ilggadējos datus kopš 1966. gada, secināms – vētraino dienu skaits Latvijā ir samazinājies, skaidro LVĢMC. Arī informācija centra Klimata portālā liecina, ka ir mazāk dienu ar diennakts vidējo vēja ātrumu vismaz 10,8 m/s. Šāda vērtība raksturo iepriekš minētās ciklonu vētras ar ilgstoši ir stipru vēju. Informācija LVĢMC mājaslapā liecina, ka spēcīgākā ciklonu vētra notikusi 1967. gadā, kad maksimālais vēja ātrums brāzmās sasniedza 48 m/s.

Vislielākais vētraino dienu samazinājums bijis Liepājā. No 1966. līdz 1980. gadam ik gadu Liepājā bija 4–36 vētrainas dienas, bet šajā gadsimtā ir tikai daži gadi, kad vētraino dienu skaits sasniedz 1–2 dienas, norāda LVĢMC. 

Globālā sasilšana ietekmē negaisa vētru biežumu

Ar klimata pārmaiņām ir saistāms otrs vētru veids – spēcīgas negaisa vētras, kas ilgst īsu brīdi un spēj nodarīt lielus postījumus. 

Kad pie zemes virsmas uzsilts gaiss, tas virzās augšup debesīs. Attālinoties no zemes, atmosfēra kļūst vēsāka, kā rezultātā gaisā esošais ūdens tvaiks kondensējas un veido mākoņus. Dažkārt atmosfērā ir apstākļi, kas ļauj mākoņiem pāraugt negaisa mākoņos. Negaisa mākonim piebriestot, sāk līt lietus vai krist krusa. Nokrišņi lejupceļā paķer līdzi vēso, blīvo gaisu un tādēļ mākonī reizē ir gan siltās augšupejošās, gan vēsās lejupejošās gaisa plūsmas. Lejupejošās plūsmas rada spēcīgu vēju, kas var sasniegt vairāk nekā 45 m/s.

Attēls: Negaisa vētras brieduma stadija. Avots: Pensilvānijas Universitātes Zemes un minerālu zinātņu koledža

Negaisa mākonim augot augstumā un skarot arvien vēsākas atmosfēras daļas, tā augšpuse sāk sasalt. Ledus kristāliņi savā starpā saskrienas. Tā rezultātā lielākie gabaliņi gūst pozitīvu, bet mazākie – negatīvu elektrisko lādiņu. Vējš mazākos ledus gabaliņus ceļ augšup ātrāk nekā lielākos, tādēļ lādētās daļiņas “noslāņojas”. Kad mākonī uzkrājies pietiekams daudzums lādēto daļiņu, notiek elektriska izlāde jeb zibens.

ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas informatīvajos materiālos rakstīts, ka negaisa vētru rašanos veicina gaisa mitrums atmosfēras zemākajos slāņos un nestabila atmosfēra (tāda, kurā gaiss viegli ceļo vertikāli). Globālā sasilšana būtiski ietekmē šos abus faktorus. Piemēram, daudzviet ziemeļu puslodē gaisā ir arvien vairāk ūdens tvaika, jo līdz ar temperatūras palielināšanos no zemes virsmas un okeāniem vairāk iztvaiko ūdens.

Latvijā datu par negaisa vētrām nav

LVĢMC sarakstē norāda, ka par šī veida vētrām visu Latviju aptverošas reprezentatīvas informācijas nav. Prognožu un klimata daļā skaidro, ka šīs vētras bieži plosās tur, kur nav meteoroloģisko novērojumu staciju “tāpēc daudzās no negaisu vētrām nav iespējams veikt mērījumus, nav ne datu par vēja ātrumu, ne citu stihiju raksturojošu parametru”.

Pētījumi prognozē negaisa vētru skaita pieaugumu

Jaunākajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā norādīts, ka nākotnē biežāk būs apstākļi, kas veicina negaisa vētru rašanos. Iespējams, tie jau ir biežāki negaisa vētrām ar krusu.

Tas, ka nākotnē klimata pārmaiņu dēļ negaisa vētras būs biežākas un stiprākas, secināts vairākos akadēmiskos pētījumos. Piemēram, 2019. gadā žurnālā Nature publicētā pētījumā vācu zinātnieki izmantoja vēsturiskos datus un IPCC klimata pārmaiņu scenārijus un secināja, ka teju visā Eiropā līdz gadsimta beigām biežāk būs novērojami stipri negaisi – tādi, kuros vēja brāzmas ir stiprākas nekā 25 m/s. Atkarībā no CO2 emisijām Latvijā to pieaugums prognozēts par 5–40%. 

Par to liecina arī 2017. gada pētījums, kurā modelēja pie dažādām CO2 emisijām iespējamos nākotnes laikapstākļus. Savukārt ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) 2020. gada rakstā skaidrojusi, ka tās pētījumi norāda uz ekstremālu vētru skaita pieaugumu virs Zemes tropiskajiem okeāniem.

Vai par vētrām brīdina biežāk?

LVĢMC Re:Check skaidro, ka laika apstākļu brīdinājumiem centrs izmanto trīs kategorijas: dzeltenās pakāpes jeb vētras brīdinājumu (maksimālās vēja brāzmas var sasniegt 20–24 m/s), oranžo jeb stipras vētras brīdinājumu (25-32 m/s) un sarkano jeb orkāna spēka vētras brīdinājumu – (brāzmas virs 33 m/s).

Līdz 2022. gadam brīdinājumu izplatīšanā LVĢMC esot stingri pieturējies pie šiem kritērijiem. Taču tagad tas ņemot vērā arī prognozēto laikapstākļu ietekmi, un tādēļ noteiktus brīdinājumus izsludina arī tad, ja vējš nesasniegs noteiktu ātrumu. “Piemēram, agrās rudens vētrās, ja kokiem vēl ir lapas, arī gadījumā, ja vēja brāzmu spēks sagaidāms mazāks par 25 m/s, var tikt izplatīts oranžās pakāpes brīdinājums, jo šādos apstākļos vēja radītie postījumi būs ievērojami lielāki nekā līdzīga vēja stipruma apstākļos vēlu rudenī, kad kokiem lapu vairs nav,” skaidro LVĢMC pārstāvis. Tātad patlaban brīdinājumu skaits teorētiski var būt lielāks nekā pirms divarpus gadiem. 

Secinājums: Kopš 1960. gadiem mazāk kļuvis ciklona jeb rudens-ziemas vētru. Klimata pārmaiņu kontekstā šī veida vētru pieaugums netiek prognozēts. Saistībā ar klimata pārmaiņām tiek prognozēts otra vieda – īslaicīgu negaisa vētru – pieaugums. Tā kā šīs vētras aptver nelielu apvidu un ilgst tikai īsu brīdi, meteoroloģisko novērojumu stacijās tās uztvert ir grūti, un statistikas par tendencēm Latvijā nav.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.