Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs
Rīgas domes deputāts un Progresīvo kandidāts pilsētas mēra amatam Viesturs Kleinbergs stāsta, ka Somijas galvaspilsēta Helsinki pagātnē tāpat kā Rīga piedzīvojusi depopulāciju jeb iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tā nav taisnība. Iedzīvotāju skaits Helsinkos pēdējos 20 gados katru gadu palielinājies.
Kleinbergs 15. maija TVnet debatēs minēja, ka svarīgi, lai cilvēki vēlētos dzīvot Rīgā.
“Es biju tikko Helsinkos. Varu pateikt, ka Helsinki arī piedzīvoja depopulāciju, cilvēki brauca prom tieši tāpat kā mums uz piepilsētu, bet viņi dabū atpakaļ šos cilvēkus.”
Helsinkos ir 684 tūkstoši iedzīvotāju. Helsinku pašvaldība informē, ka vidējais pieaugums no 2000. līdz 2022. gadam bija 4900 cilvēki gadā. Re:Check neizdevās atrast, ka pēdējos 20 gados Somijas galvaspilsētā būtu bijusi depopulācija jeb iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits Helsinkos arī turpmāk augs. Tas notiek galvenokārt pozitīvās migrācijas dēļ.
Iedzīvotāju skaits Helsinkos 1980.–2023. gadā un prognoze līdz 2037. gadam
Avots: Helsinku pilsētas mājaslapa Hel.fi
Rīgā pēdējos gados iedzīvotāju skaits turpinājis samazināties. Izņēmums bija 2022. gads Ukrainas bēgļu dēļ.
Avots: Rīgas 2023. gada publiskais pārskats
Ko atbildēja Kleinbergs?
Re:Check lūdza Kleinbergam viņa informācijas avotu. Politiķis atbildēja, ka informāciju ieguvis nesenajā vizītē Helsinkos, kur ticies ar pilsētas vicemēru un citām amatpersonām. Sarunās esot uzsvērts, ka, līdzīgi kā Rīgā, arī Helsinkos kādu laiku bija vērojama iedzīvotāju pārcelšanās uz piepilsētām, tomēr Helsinkiem izdevies šo tendenci apturēt. “Vienlaikus kopējais iedzīvotāju skaits pilsētā nesamazinājās saistībā ar citiem faktoriem, tāpēc debašu laikā lietot terminu “depopulācija” nebija precīzi,” atzina Kleinbergs.
Secinājums: Somijas galvaspilsētā Helsinkos nav bijusi depopulācija. Pērn iedzīvotāju skaits Helsinkos pieaudzis par 1,4 %, un arī iepriekšējos gados tas audzis.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.