Vai Grobiņas pagastā vēja parks nogalināja bites, suni un kaķus?

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Vairāk nekā tūkstotis Facebook lietotāju dalījušies ar stāstu par Grobiņas pagasta biškopi, pie kura mājām pirms 22 gadiem uzcelta vēja turbīna. Tā rezultātā nomirušas visas viņa bites, mājdzīvnieki un arī pats smagi saslimis. Šim stāstam trūkst pierādījumu; cilvēki ar biškopību vēja parka tuvumā veiksmīgi nodarbojās vēl daudzus gadus pēc tā izveides un dara to arī pašlaik.

2002. gadā Grobiņas pagastā netālu no Rolavas atklāja vēja parku ar 33 turbīnām. Facebook kāds dziednieks stāsta, ka divus gadus pēc parka atklāšanas ieradies pie kāda biškopja. Turbīnu dēļ viņam esot iznīkušas visas bites, nomiris suns un kaķi, nekas vairs neaugot un arī pats saslimis. Ierakstā teikts:

“To bišu māju bija vairāki desmiti. Un visas bišu dravas bija tukšas, bites bija iznīkušas. Sirmais kungs arī pats bija saslimis kārtīgi. Un viss tas ārprāts sācies uzreiz, kā šīs vēja – nāves dzirnavas tika uzstādītas. Vecais biškopis, stāstīja, ka pie mājas nekas vairs neaug, kā tam būtu jāaug pie labas saimniecības kopšanas. Nomiris arī suns un divi kaķi. Es biju pie cienījamā biškopja divus gadus pēc šo monstru uzcelšanas. [..] Pirmās vēja dzirnavas bija apmēram 100 metru no biškopja mājām.”

Autors arī raksta, ka “šie vēja monstri bija izputinājuši, atstājuši bez mājdzīvniekiem, sabojājuši veselību un lieguši iespējas, ko labu izaudzēt pie mājām”.

Ieraksta autors nenosauc biškopja vārdu, bet aptuveni norāda viņa dzīvesvietu un lūdz sniegt par viņu informāciju. Kad kāda komentāra autore min biškopja Žaņa Rungovska vārdu, autors atbildē viņai pateicas – esot radis mierinājumu. 

Arī pēc tīmeklī pieejamās informācijas noprotams, ka ierakstā minētais biškopis, visticamāk, ir Žanis Rungovskis, kurš devās mūžībā 2021. gadā vairāk nekā 90 gadu vecumā. To, ka Rolavā, pie kuras atrodas vēja parks, dzīvoja biškopis Rungovskis, sarunā ar Re:Check apliecina arī sabiedrisko attiecību speciālists un bijušais žurnālists Aigars Štāls, kuram pašam netālu pieder nekustamais īpašums. Medijos publicētas ziņas liecina, ka Rungovskis nodarbojies ar biškopību vēl vairākus gadus pēc vēja parku uzbūvēšanas. Piemēram, 2009. gadā Rungovskis cēla trauksmi par kviešu lauku miglošanu, kas varēja kaitēt viņa bitēm. Arī Štāls par bišu saimniecības iznīkšanu nebija dzirdējis un minēja, ka Rolavā arī patlaban kāda ģimene veiksmīgi nodarbojas ar biškopību.

Tīmeklī nav atrodamas ziņas, ka Rungovskis vai kāds cits biškopis tur būtu sūdzējies par bišu iznīkšanu vēja parka dēļ. Nav ziņu arī par to iespaidā mirušiem suņiem un kaķiem. Re:Check jautāja Dienvidkurzemes novada pašvaldībai, vai šādi gadījumi jebkad bijuši. Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Kristīne Pastore Re:Check rakstiski atbildēja, ka domē tādu liecību nav. Gan Dienvidkurzemes novada pašvaldība, gan vēja parka īpašnieka uzņēmuma Utilitas valdes loceklis Renārs Urbanovičs Re:Check norāda, ka neviena turbīna nav 100 metru attālumā no dzīvojamām ēkām.

Patlaban vēja turbīnu ietekme uz bitēm nav daudz pētīta. 2023. gadā Francijas pētnieku kolektīvs uzstādīja medus bišu dravas netālu no diviem vēja parkiem. Viņi secināja, ka pēc sešām nedēļām bitēm bija normāls svars, mātītes veiksmīgi dēja olas, bites nebija agresīvas un turbīnas netraucēja bitēm atgriezties stropos pēc barības meklēšanas. Rezultāti neatšķīrās atkarībā no dravas attāluma no turbīnām. Pētnieki norāda, ka vēl vajadzētu pētīt, vai turbīnas neietekmē bišu spēju atpazīt ziedus un vākt putekšņus. Citi pētnieki ir novērojuši, ka vēja turbīnas, it sevišķi baltas un gaiši pelēkas, piesaista kukaiņus, taču šobrīd nav zināms, vai to vidū ir arī bites un kā tas ietekmē to skaitu.

Secinājums: Nav atrodamas liecības, ka Grobiņas pagasta vēja parks iznīdēja kāda biškopja saimniecību. Facebook ierakstā minētais biškopis, visticamāk, ir Žanis Rungovskis, kurš ar biškopību nodarbojās vēl vairākus gadus pēc parka atklāšanas.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.