Vai Geikinai taisnība par airBaltic vadību un finanšu problēmām?

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Rīgas domes deputāte un kandidāte Laima Geikina (kustība Par!, tagad startē Jaunās Vienotības sarakstā) platformā X publicējusi kartīti ar “pāris interesantiem faktiem” par nacionālo aviokompāniju airBaltic. Tie it kā norāda uz Latvija Pirmajā vietā politiķu atbildību par aviokompānijas vēsturiski slikto vadību un finanšu problēmām. Taču kartītē minētā informācija nav korekta – tajā ir faktu kļūdas un noklusēts konteksts.

Kartītē teikts: 

“[airBaltic] dibināts 1995. gadā ar Bertoldu Fliku kā vienīgo valdes locekli. Satiksmes ministrs, kurš pieļāva šādu absurdu situāciju ar valdes sastāvu – Vilis Krištopans.” 

Aviokompānija airBaltic tiešām dibināta 1995. gadā, taču tās ilggadējo vadītāju Bertoltu Fliku uzņēmuma valdē iekļāva tikai 2002. gadā, liecina Uzņēmumu reģistra dati portālā Lursoft un mediju ziņas. Pirms tam – kopš 1999. gada – Fliks bija airBaltic padomes loceklis, rāda Lursoft dati. Jāpiebilst, ka tīmeklī atrodama dažāda informācija par laiku, kad Fliks kļuva par padomes locekli, tāpēc Re:Check vērsās ar šādu jautājumu arī pašā airBaltic. Tur norādīja uz jau minēto Uzņēmuma reģistra informāciju Lursoft datubāzē. 

Tātad saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem par airBaltic valdes priekšsēdētāju un prezidentu Fliks kļuva tikai 2002. gadā, savukārt par padomes locekli – 1999. gadā. No 1999. gada sākuma Fliks bija padomes priekšsēdētājs, bet būtiski, ka ne padomē, ne valdē deviņdesmitajos gados un 2000. gadu sākumā nebija tikai viens loceklis.

Līdz ar to ir nekorekti apgalvot, ka “absurdo situāciju” ar valdes sastāvu pieļāva Krištopans (tagad LPV), kurš bija satiksmes ministrs no 1995. gada beigām līdz 1998. gada novembra beigām, bet pēc tam līdz 1999. gada vidum – valdības vadītājs. Lidsabiedrību airBaltic dibināja 1995. gada februārī, kad ne Krištopana, ne Šlesera valdībā nebija. 2002. gadā, kad Fliku iecēla par valdes priekšsēdētāju un prezidentu, premjers bija Andris Bērziņš, bet satiksmes ministrs – Anatolijs Gorbunovs (abi Latvijas ceļš). Šlesera toreizējo partiju Jaunais laiks valdībā pārstāvēja divi citi ministri. 

Ekrānuzņēmums no platformas X.

Kartītē arī teikts:

“Finanšu problēmas sākās 2008. gadā, kuru rezultātā draudēja bankrots un valstij bija jālemj par palīdzību. Satiksmes ministrs 2008. gadā bija Ainārs Šlesers.”

Šlesers ar savu toreizējo politisko spēku Latvijas Pirmā partija no 2007. gada decembra līdz 2009. gada martam tiešām bija satiksmes ministrs, taču airBaltic finanšu problēmas nesākās tikai tad. 

Jau 1998. gadā, kad airBaltic strādāja ar četru miljonu latu zaudējumiem, valsts nolēma ieguldīt vairāk nekā 10 miljonus dolāru uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanā, vēsta aģentūras Leta ziņu arhīvs. Gadu vēlāk, zaudējumiem turpinot augt, toreizējais Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis preses konferencē paziņoja, ka valstij jāizšķiras, vai saglabāt nacionālo aviokompāniju. Pirmoreiz pastāvēšanas vēsturē airBaltic sāka pelnīt tikai 2001. gadā un pārsvarā ar peļņu Flika vadībā strādāja arī nākamos dažus gadus. 

Lejupslīde atsākās 2008. gadā, kad, kā rakstīja Dienas Bizness, airBaltic “aviotirgus globālās krīzes un finansiālo rezultātu dēļ” zaudējusi lielu daļu savas vērtības. Eksperti sliktos finanšu rādītājus tolaik skaidroja ar degvielas cenu pieaugumu, vietējā tirgus aktivitātes kritumu un jaunu maršrutu atvēršanu. 2010. gadā valsts atkal palielināja uzņēmuma pamatkapitālu. Tolaik Fliks jau bija zaudējis valdības uzticību, un 2011. gadā viņš zaudēja amatu. Līdz tam ar Fliku saistījās dažādi skandāli – izrādījās, ka viņš 2008. gadā bija nopircis no finanšu grūtībās arī nonākušās lidsabiedrības SAS uzņēmuma airBaltic akcijas, bet vēlāk atklājās, ka viņa uzņēmums no airBaltic bija nopircis tā preču zīmes. Bez tam Fliks ilgstoši nebija iesniedzis amatpersonas deklarācijas un daudzus pārsteidza viņa lielais atalgojums. 

Ko atbildēja Geikina?

Re:Check jautāja Geikinai, kur attēlu ņēmusi. Viņa atzina, ka kartīte ir “nosperta internetā, laikam Facebook” un tajā minēto informāciju nav pārbaudījusi. “Es atceros, ka Fliks un airBaltic ienāca Šlesera laikā un Fliks – es faktoloģiski tik precīzi neatceros, bet emocionāli atceros – bija ļoti slikts vadītājs un kompānija nonāca lielās grūtībās,” teica Geikina. Neilgi pēc sarunas viņa kartīti no platformas X bija dzēsusi.

Secinājums: Bertolts Fliks 1995. gadā nekļuva par airBaltic vienīgo valdes locekli. Par valdes priekšsēdētāju un uzņēmuma prezidentu viņš kļuva 2002. gadā, kad ierakstā minēto politiķu valdībā nebija. Lidsabiedrībai aviācijas nozares globālās finanšu krīzes laikā 2008. gadā bija ievērojami zaudējumi, taču tādi airBaltic bijuši arī pirms un pēc tam. 

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.