Vai C vitamīns novērš un ārstē vēzi?

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs

Facebook populārs kļuvis video par ārstiem un zinātniekiem, kuri esot apklusināti, nomelnoti vai iznīcināti, jo viņi it kā atklājuši dabiskus līdzekļus pret hroniskām slimībām. Video minētie piemēri ir maldinoši, jo šie ārsti un pētnieki izpelnījušies kritiku citu iemeslu dēļ. Piemēram, viens no viņiem veica pretlikumīgus eksperimentus Dienvidāfrikas Republikā, bet cits safabricēja pētījuma datus. Tāpat video nepamatoti pauž, ka C vitamīns ārstē vēzi, bet farmācijas nozare to it kā noliedz, lai gūtu peļņu.

Video pausts:

“Lainuss Polings – Nobela prēmijas laureāts. Viņš aizstāvēja C vitamīna spēku cīņā pret vēzi un infekcijām. Rezultātā izsmiekls, ignorēšana. Un viņa pētījumi gadiem tika noliegti. Dakteris Matiass Rats – vitamīnu spēks sirds slimību un vēža profilaksē. Viņš turpināja Polinga darbu, atklāti runāja par farmācijas peļņas interesi. Rezultāts – tiesvedības, mediju uzbrukumi un reputācijas graušana.”

Pirms runājam par Ratu un Polingu, apskatīsim, ko par C vitamīnu un vēzi liecina zinātniskā literatūra.

ASV Nacionālais Veselības dienests norāda, ka C vitamīna ietekme uz vēža risku patlaban ir neskaidra. Tā analizēta dažāda veida pētījumos. Uzticamākie ir tā sauktie klīniskie pētījumi, kuros dalībniekiem dod noteiktu C vitamīna daudzumu un salīdzina ar kontroles grupu. Šā tipa pētījumos nav atrasta saikne starp C vitamīnu un vēža risku.

Par šo tematu publicēti arī novērojuma pētījumi, kuros dalībnieki vai nu aptaujāti par viņu ieradumiem pagātnē vai noteiktu laiku par tiem ziņojuši. Šajos pētījumos ir konstatēts, ka lielāks vitamīna C daudzums uzturā korelē ar mazāku noteiktu vēžu risku. Piemēram, 2020. gadā Džedzjanas Universitātes pētnieki Ķīnā novēroja, ka krūts vēzis retāk bija sievietēm, kas ar pārtiku uzņem vairāk C vitamīna, bet C vitamīna preparātu lietošanai korelācijas nebija. Novērojuma pētījumos grūtības rada tas, ka cilvēki ne vienmēr pareizi ziņo par saviem paradumiem, it sevišķi, ja jāziņo par periodu pagātnē. Tāpat grūti izsvērt, vai tieši C vitamīns, nevis kāds cits nezināms faktors ietekmējis vēža risku.

Patlaban nav pierādījumu, ka C vitamīns pats par sevi var izārstēt vēzi, raksta ASV Majo klīnika. Taču pēdējo gadu pētījumi liecina, ka augstas intravenozas C vitamīna devas varētu palielināt ķīmijterapijas, radioterapijas un imūnterapijas efektivitāti, paildzināt vēža pacienta mūžu vai samazināt ārstēšanas blaknes. Vairumā pētījumu izmanto augstas C vitamīna devas, kuras pacientam ievada intravenozi. Devas parasti ir tik lielas, ka tās nebūtu iespējams uzņemt  ar pārtiku. Ķermenim arī ir vairāki mehānismi, kā izvadīt lieki apēsto C vitamīnu, bet tieša vitamīna ievadīšana asinsritē tos daļēji apiet.

Tātad patlaban trūkst pierādījumu, ka C vitamīns novērš vēzi, taču intravenozas augstas C vitamīna devas, iespējams, palīdz vēža ārstēšanā.

Vai pētniekus apklusināja, jo viņi pret vēzi ieteica C vitamīnu?

Video minētais Matiass Rats ir vācu ārsts un uztura bagātinātāju izplatītājs, kurš vitamīniem piedēvē spēju ārstēt dažnedažādas kaites. 2004. gadā Rats devās uz Dienvidāfrikas Republiku (DĀR), kurā tolaik vairāk nekā 15 % iedzīvotāju slimoja ar cilvēka imūndeficīta vīrusu jeb HIV vai tā gala stadiju AIDS. Rats DĀR medijos stāstīja, ka viņa ražotie vitamīnu un minerālvielu preparāti var izārstēt HIV infekciju, taču tam nebija nekādu klīnisku pierādījumu. Savukārt zinātniski pamatoto antiretrovirālo terapiju Rats pasniedza kā indi un aicināja pacientus no tās atteikties. Viņš arī veica nesaskaņotus un līdz ar to pretlikumīgus eksperimentus ar HIV/AIDS pacientiem, kuru laikā dalībnieki zāļu vietā lietoja vienu no Rata ražotajiem vitamīnu preparātiem.

Dienvidāfrikas Medicīnas asociācija un HIV/AIDS aktīvistu organizācija TAC iesūdzēja tiesā Ratu un valsts veselības ministri, kura viņu atbalstīja. Rats tiesā zaudēja – viņam lika apturēt eksperimentus un aizliedza reklamēt vitamīnus kā zāles pret HIV/AIDS.

Lai gan video autore Ratu pasniedz kā cīnītāju pret farmācijas nozari, viņam pašam pieder uzņēmums Dr. Rath Health Programs B.V., kas līdzīgi kā farmācijas firmas ražo vitamīnus un citus uztura bagātinātājus. Pēc medijos publicētās informācijas Rats, pārdodot uztura bagātinātājus, kļuvis par miljonāru.

Kontekstam jāmin, ka arī video autore izplata uztura bagātinātājus. Viņas sociālo mediju profili liecina, ka autore darbojas tīkla mārketinga kompānijā Coral club jeb Koraļļu klubs. Plašāk par Koraļļu klubu Re:Check rakstījis šeit. Par to var uzzināt arī Re:Baltica dokumentālajā seriālā Karmas latvieši (šeit).

Video minēts arī ķīmiķis Lainuss Polings, kurš ilgstoši sludināja C vitamīnu kā profilaktisku līdzekli pret saaukstēšanos, vēzi un sirds slimībām. Pagājušā gadsimta 70. gados Polings publicēja divus pētījumus, kuros secināja, ka neārstējami vēža pacienti, kas intravenozi saņem lielas C vitamīna devas, nodzīvo vidēji 300 dienas ilgāk nekā pārējie. Taču citi zinātnieki tolaik norādīja, ka Polinga pētījumu dizains un datu analizēšanas kvalitāte bija apšaubāma.

Vai ārsts Veikfīlds zaudēja licenci vakcīnu un autisma pētījumu dēļ?

“Dakteris Endrjū Veikfīlds. Zarnu veselība un vakcīnu blaknes. Viņš ierosināja padziļināti pētīt saikni starp zarnu iekaisumu un bērnu attīstību. Viņu padarīja par briesmoni. Zaudēja ārsta licenci, bet viņš nekad neteica, ka vakcīnas izraisa autismu. Viņš lūdza pētīt vairāk.”

Endrjū Veikfīlds ir izbijis britu ārsts un pretvakcinācijas aktīvists. 1998. gadā akadēmiskais žurnāls Lancet publicēja viņa pētījumu par to, ka masalu vīruss ir saistīts ar autismu. Vēlāk Veikfīlds maldinoši apgalvoja, ka autisms ir saistīts arī ar masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta kombinēto vakcīnu, un aicināja no tās atteikties. Šo mītu tolaik palīdzēja izplatīt arī mediji, dodot ētera laiku vecākiem, kuri savu bērnu autismā bez pierādījumiem vainoja potes.

Video autore rada maldinošu priekšstatu, ka Veikfīlds zaudēja ārsta licenci, jo aicināja pētīt vakcīnu saistību ar autismu. Tā nav taisnība. Patiesais iemesls bija neētiska un pretlikumīga rīcība. 2010. gadā žurnālists Braiens Dīrs sazinājās ar visām 12 ģimenēm, kuru bērni piedalījās Veikfīlda pētījumā, un atklāja, ka ārsts safabricējis datus. Veikfīlds arī bija slēpis, ka viņa pētījumu finansēja advokāti, kas pārstāvēja ģimenes, kuras tolaik sūdzēja tiesā kombinētās bernu vakcīnas ražotājus. Lancet atsauca Veikfīlda publikāciju.

Patlaban nav pierādījumu, ka vakcīnas izraisa autismu. Par to Re:Check iepriekš rakstījis šeit.

Video autore min vēl divus ārstus: Rojalu Raifu, kurš it kā spējis izārstēt vēzi ar elektromagnētisko starojumu, un Maksu Gersonu, kurš ārstējis vēzi ar augiem bagātu uzturu, teļu nieru ekstraktu un “detoksifikāciju”, piemēram, ar dažādām klizmām. Ne viena, ne otra ārsta metodes nav zinātniski pamatotas.

Secinājums: Patlaban trūkst pierādījumu, ka C vitamīns novērš vēzi, taču intravenozas augstas C vitamīna devas, iespējams, palīdz vēža ārstēšanā. Vācu ārstu Matiasu Ratu tiesāja, jo viņš Dienvidāfrikas Republikā veica pretlikumīgus eksperimentus un meloja, ka viņa vitamīnu preparāts ārstē vēzi. Ārsts Endrjū Veikfīlds zaudēja ārsta licenci, jo viņš pētījumā par masalu vīrusu un autismu safabricēja rezultātus un slēpa interešu konfliktu. Rojala Raifa frekvenču terapija un Maksa Gersona “detoksifikācija” nav zinātniski pamatotas vēža ārstēšanas metodes.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.