Vai atvienošanās no BRELL sadārdzinās elektrību?
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Februāra pirmajā pusē Baltijas valstis pametīs energosistēmu tīklu BRELL, kuru veido Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas. Tādā veidā valstis veicinās enerģētisku neatkarību no Krievijas. Kāda blogere no Krievijas populārā video apgalvo, ka atvienošanās rezultātā Baltijai sāksies “ļoti dārgās elektroenerģijas laikmets”. Vai tā ir taisnība?
Blogere runā par atvienošanos no BRELL tīkla un pauž:
“Kas globāli notiks ar Baltijas valstīm šajā dienā? Beigsies lētās elektroenerģijas laikmets un sāksies ļoti dārgās elektroenerģijas laikmets. (..) Varēs nodot vadus – padomju, protams – krāsainajiem metāliem un saņemt par to naudu. Cilvēki, visticamāk, tā arī darīs.”
Latvija 2022. gada maijā pārtrauca elektroenerģijas importu no Krievijas. Taču valsts joprojām ir energosistēmu tīklā BRELL, kuru veido Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas. Būšana elektrotīklā nodrošina atsevišķu elektrosistēmu stabilitāti. Proti, ja kāda elektrostacija negaidīti pārtrauc darbu, jau dažu milisekunžu laikā zaudēto ražošanu kompensē pārējās tīklam pieslēgtās elektrostacijas.
Avots: AS Augstsprieguma tīkls.
Šogad no 7. līdz 9. februārim Latvija no BRELL atvienosies un pievienosies kontinentālās Eiropas energosistēmu tīklam. Lai to īstenotu, Baltijas valstīm vajag sinhronizēt savus elektroapgādes tīklus ar kontinentālās Eiropas sistēmu.
Pēc BRELL tīkla pamešanas Baltijas valstīm nāksies uzturēt lielākas jaudas rezerves. Tā rezultātā šogad otrajā pusgadā elektrības rēķini Latvijā varētu palielināties, taču pieaugums nebūs lielāks par 5%, Re:Check vēstulēs skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāve Baiba Jakobsone un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Alda Ozola. Nākamajos gados izmaksas par rezervju uzturēšanu varētu sarukt, jo šogad rudenī sāks darboties AS Augstsprieguma tīkls elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas.
Salīdzinājumam – 2022. gada otrajā pusgadā elektroenerģijas vidējās cenas atkarībā no patēriņa mājsaimniecībām pieauga par 25%–38%. Nav tā, ka līdz šim Latvijā bijis “lētās elektroenerģijas laikmets”, kuru uzturējusi dalība BRELL tīklā. Jakobsone no KEM norāda, ka Baltijas valstīs gala elektroenerģijas cenu visvairāk ietekmē vietējā ražošana, energoresursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība.
Secinājums: Patlaban prognozēts, ka atvienošanās no energosistēmu tīkla BRELL šogad varētu palielināt elektrības cenu par 5%. Apgalvojums, ka Latvija pāries no “lētās elektrības laikmeta” uz “ļoti dārgās elektrības laikmetu”, ir pārspīlējums.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.