Vai āra kafejnīcas nedrīkst ziemā apkalpot klientus?

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Latvija pirmajā vietā līderis un Rīgas mēra kandidāts Ainārs Šlesers stāsta, ka Rīgā āra kafejnīcas nedrīkstot strādāt visu gadu. Tā nav taisnība. Rīgā tas ir atļauts, un pagājušajā rudens/ziemas sezonā klientus apkalpoja 40 āra kafejnīcās.

Šlesers kādā video stāsta:

“Šodien domei ir viena milzīga problēma – birokrātija. Tu atnāc un tev neļauj neko darīt. Nevar saskaņot tās āra kafejnīcas. Viņām jāļauj visu gadu… uzspīd ziemā saule – lūdzu iznes krēslus, lietussargu, lūdzu, kafiju un vēl kaut ko. Lai sēž ārā. (..) Tas ir pilnīgi normāli Francijā, Lielbritānijā, visur. Pie mums, redzi, uz sezonu un tad, pat ja laiks labs, jauc nost. Mums jāļauj brīvi rīkoties. Ja ir kaut kādas īpašas vietas, kur nedrīkst saistībā ar drošību, tad nedrīkst. Bet tur, kur saskaņo vasarā, tur jāļauj arī ziemā.”

Šleseram nav taisnība. Rīgā āra kafejnīcas var apkalpot klientus ari ziemas sezonā – no 31. novembra līdz 31. martam.

Rīgas domes Komunikācijas pārvalde Re:Check skaidro, ka āra kafejnīcām, kas iekārtotas uz publiskas zemes, nepieciešama ielu tirdzniecības atļauja. Ja āra kafejnīca atrodas uz pašvaldības zemes, par atļauju jāmaksā nodeva (izņemot sezonas terasēm pludmalēs un parkos). 

Nodevas apmērs ir atkarīgs no kafejnīcas iekārtojuma veida, novietojuma pilsētā un aizņemamās platības. Rudens/ziemas sezonā nodeva maksā uz pusi mazāk nekā vasarā. Pagājušajā rudens/ziemas sezonā atļaujas Rīgā saskaņoja 40 āra kafejnīcas.

Uz Re:Check īsziņā sūtīto jautājumu un telefona zvaniem Šlesers neabildēja.

Secinājums: Rīgā āra kafejnīcas drīkst apkalpot klientus arī ziemā. Tam nepieciešama ielu tirdzniecības atļauja.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.