Uz Sibīriju dzina savējie un jums vakarā desmitos būs vilciens – Rosļikovs maldina par deportācijām

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei!), kurš plāno kandidēt Rīgas domes vēlēšanās, intervijā kādam YouTube blogerim mazina padomju režīma Latvijā veikto represiju nozīmi. Viņš stāsta par kādu ģimeni – tās izsūtīšanu uz Sibīriju esot organizējuši etniskie latvieši, uz vilcienu viņi paaicināti un pēc atgriešanās viņiem atdoti īpašumi. Rosļikovs rada greizu priekšstatu par deportācijām – tās plānoja PSRS vadības līmenī Maskavā, cilvēkus aizveda piespiedu kārtā, savukārt izsūtīto mājas un zemi nacionalizēja. 

Rosļikovs 17. februārī publicētā divus stundu garā sarunā pieminēja kādu viņam pazīstamu ģimeni Liepājā, kuru izsūtīja uz Sibīriju un kura vēlāk atgriezusies. 

“Mēs runājam ar viņiem un viņi saka: “Ļoša, kā tu domā, kas mūs no šejienes dzina projām?” Saka: “Mūsējie, kas strādāja tajā laikā tam režīmam.” Tie bija tie paši Jāņi, Kristapi un Andželas. Ko tu domā, šeit kādi Genādiji nāca uz mūsu ciemu? Nē. (..) vēlreiz, deportāciju konkrēti šai ģimenei organizēja tāds pats etniskais latvietis, kas vienkārši zvērēja uzticību citai varai.”

Vietējie aktīvisti bija izpildītāji, nevis organizatori

Deputāts nenosauca ģimenes uzvārdu, izsūtīšanas vai atgriešanās gadu un arī sarunā ar Re:Check atteicās izpaust jebkādas detaļas, līdz ar to viņa šeit un tālāk pausto par konkrēto gadījumu nav iespējams pārbaudīt. 

Taču nav taisnība, ka deportācijas organizēja latvieši.

1941. gada 14. jūnijā no Latvijas izsūtīja vairāk nekā 15 400 cilvēku, bet 1949. gada 25. martā – 42 125 cilvēkus. Deportācijas izplānoja Maskavā. Ar sarakstu sagatavošanu nodarbojās LPSR Valsts drošības tautas komisariāts jeb čeka – pēc PSRS okupācijas režīma Latvijā izveidota iestāde. Par to detalizēti lasāms vēstures doktores Dainas Bleieres rakstos Nacionālajā enciklopēdijā šeit un šeit. Par naratīvu, ka latvieši paši vainojami deportācijās, 2022. gada Valsts kancelejas Rokasgrāmatā pret dezinformāciju rakstīja arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, vēstures doktors Kaspars Zellis.

Zellis Re:Check norāda, ka vietējie aktīvisti piedalījās deportācijās, bet tikai kā izpildītāji. “Ne pašas deportācijas, nedz arī deportēto sarakstus vietējie aktīvisti neveidoja,” skaidroja Zellis. Minētajā rokasgrāmatā viņš raksta, ka 1941. gadā deportēto arestam un nogādāšanai līdz stacijām tika izveidotas operatīvās grupas, kuras vadīja čekisti. No vietējiem tām tika piekomandēti daži aktīvisti, lai rādītu ceļu un piedalītos deportējamo mantas aprakstīšanā. “Vietējo padomju varas kolaboracionistu iesaiste 1941. gada deportācijās bija niecīga, tiem tika atvēlēta tikai sekundāra loma,” raksta Zellis. 1949. gada deportāciju īstenošanā bijis iesaistīts ievērojami lielāks vietējo iedzīvotāju skaits. Tomēr tas nedod pamatu uzskatīt notikušo par lokālu izpausmi, jo plānošana, sarakstu veidošana un deportācija bija svešas okupācijas varas politikas rezultāts, skaidro vēsturnieks. 

Deputāts telefonsarunā Re:Check sacīja – nenoliedz, ka notikušas deportācijas un ka tās organizēja Maskavā – esot runājis tikai par izpildītājiem. 

Rosļikovs intervijā runāja arī par deportāciju norisi: 

“(..) pie viņiem atnāca, pateica – jums vakarā pulksten desmitos ir vilciens, ja jūs paši ar to neaizbrauksit, tad mēs jums palīdzēsim.” 

“Tas tā nenotika!” saka vēsturnieks Zellis un norāda, ka deputātam nav izpratnes par deportāciju norisi. Gan 1941., gan 1949. gada deportācijas sākās naktī. Vēsturnieks un Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš iepriekš aprakstīja 1949. gada deportāciju norisi. Naktī no 24. uz 25. martu daudzās Latvijas sētās ļaudis no miega modinājuši šauteņu laižu vai smagu zābaku sitieni durvīs. “Bruņotie atnācēji – padomju Valsts drošības ministrijas iekšējā karaspēka zaldāti un virsnieki, arī vietējie padomju aktīvisti – paziņoja, ka mājiniekiem dotas divas stundas laika, lai savāktu mantas ceļam uz lielās padomju dzimtenes austrumu apgabaliem.”

Vai cilvēki atguva īpašumus?

Rosļikovs arī stāstīja: 

“Viņiem šo īpašumu atdeva pēc tam, kad viņus atpakaļ uz šejieni atgrieza no Sibīrijas”. 

Rosļikova teiktais rada iespaidu, ka uzreiz pēc atgriešanās no Sibīrijas ģimenei atdeva īpašumu. Viens no sovetizācijas pamatuzdevumiem Latvijas okupācijas laikā bija privātīpašuma likvidācija. To paveica līdz 1950. gadu sākumam, norāda vēsturniece Bleiere. Arī Zellis skaidro, ka zemi un mājas nacionalizēja. Tie veidoja kolhozu fondu. LPSR Ministru padome atteicās izskatīt pieprasījumus pēc īpašumu atgūšanas. Atgriešanās dzimtajās mājās nenozīmēja īpašumu atgūšanu mūsdienu izpratnē. Visbiežāk atgriešanās dzimtajās mājās varēja notikt tikai tad, ja tajās jau nedzīvoja citi cilvēki vai vietējā vara ļāva apmesties vecajā dzīvesvietā nepamatoti represētajiem. Lielākajai daļai izsūtīto Latvijā tika ļauts atgriezties piecdesmito gadu beigās, bet masveida reabilitācija notika tikai padomju varas pēdējos gados, bet to pabeidza tikai pēc neatkarības atgūšanas. Tad arī sākās īpašumu atgūšana. 

Igauņi neplāno dot pilsoņa pases nepilsoņiem

Rosļikovs nekorekti izteicās par pilsonības piešķiršanu Igaunijā:

“Šodien igauņi iznāk ar lielu paziņojumu, ka viss – beidzam nepilsoņu stāstu. Mums ir vecāki cilvēki, kuri skaidru iemeslu dēļ nevarēs nokārtot eksāmenus un vēl kaut ko – dodiet pases, lai sēž. Ar jauniešiem runāsim citādāk, atsevišķi izvērtējot situāciju. Vai to tiešām ir grūti izdarīt?”

Re:Check neatrada, ka Igaunijā paziņots – vecāka gadagājuma nepilsoņiem piešķirs pilsonību bez jebkādiem nosacījumiem vai valsts tūdaļ “beigs nepilsoņu stāstu”.

Igaunijas izglītības ministre Kristina Kallasa šogad janvārī izteicās, ka nākamo 10–15 gadu laikā Igaunijā cilvēkiem ar šādu statusu vairs nevajadzētu būt. Viņa aicināja turpmāk piešķirt pilsonību nepilsoņu ģimeņu jaundzimušajiem. Kontekstam: Latvijā jaundzimušie nepilsoņu bērni pilsonību jau tagad saņem automātiski un to pēc vecāku vai pašu iesnieguma var saņemt arī vecāki bērni. 

Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lānemets, komentējot valdības kolēģes pausto, piedāvāja atvieglot nepilsoņiem pilsonības iegūšanu. Igaunijā tādu ir 60 tūkstoši. Pārējās koalīcijas partijas Lānemeta ideju neatbalsta, Re:Check skaidroja Delfi.ee faktu pārbaudītāja Marta Vunša.

Rosļikovs intervijā arī teica, ka, viņaprāt, Igaunija pēc 2022. gada aizliedza nepilsoņiem balstiesības pašvaldību vēlēšanās. Tā nav taisnība, lai gan Igaunijas valdības partijas ir par šādu iespēju diskutējušas. Latvijā nepilsoņiem tādu tiesību nav. 

Telefonsarunā Rosļikovs noliedza, ka runājis par pieņemtiem lēmumiem. Galvenais esot, ka ļoti augsta ranga amatpersona vēlas risināt šo jautājumu. “Es taču neteicu, kādā veidā viņi to izdarīs, ka bez maksas visiem izdalīs pilsonību,” sacīja Rosļikovs. 

Vai Latvija arvien pērk Krievijas gāzi?

Rosļikovs apšaubīja arī, ka Latvija neiepērk gāzi no Krievijas: “Gāze? Tā ir Krievijas. Vienkārši desmit starpnieku. Un daļa iedzīvotāju tic – viss, mēs atteicāmies no Krievijas gāzes.” Šādiem apgalvojumiem nav pierādījumu. Par līdzīgiem apgalvojumiem Re:Check jau rakstīja šeit. 

Rosļikovs telefoniski atsaucās uz LTV diskusiju raidījumu Kas notiek Latvijā? Tur runāts par šo tematu un “neviens no koalīcijas, pilnīgi neviens nav teicis, ka tas nav tā.” Taču LTV raidījumā netika sniegti pierādījumi, ka caur starpniekiem importējam Krievijas gāzi, un nav arī tā, ka neviens neiebilda. Raidījumā Krievijas gāzes iegādi caur starpniekiem noliedza aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Secinājums: Latvijas iedzīvotāju 1941. un 1949. gada deportācijas organizēja Maskavā. Lai arī vietējie aktīvisti piedalījās to izpildē, nav pamata saistīt viņus ar deportāciju rīkošanu. Represētajiem neteica, ka viņiem uz Sibīriju ar vilcienu jādodas pašiem kādā noteiktā laikā, citādi viņiem tikšot palīdzēts. Cilvēkus no mājām izveda piespiedu kārtā un uz Sibīriju nogādāja lopu vagonos. Igaunijā nav paziņots, ka gados vecākiem nepilsoņiem piešķirs pilsonību bez jebkādiem nosacījumiem. Nav pierādījumu, ka Latvija caur starpniekiem pērk Krievijas gāzi.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.