Ukraina nezog karavīru orgānus; Pandēmijas līgums neuzspiež vakcināciju

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Facebook publicēts fragments no kādas pagājušā gada sarunas ar imunologu Lauri Līciti. Tajā viņš atkārto Kremļa naratīvu, ka ievainotos Ukrainas karavīrus sūta uz speciālām slimnīcām, kur viņiem izņem orgānus transplantēšanai. Līcītis arī nepamatoti stāsta, ka topošais Pasaules Veselības organizācijas nolīgums ļaus tās dalībvalstīs piespiedu kārtā ieviest vakcinēšanos un Covid pandēmijas laikam līdzīgus ierobežojumus.

Līcītis video stāsta:

“Runājot par to pašu Ukrainas karu (..), un tie ir tādi droši avoti. Izrādās, bieži vien ir tā, ka karavīrs netiek nogādāts parastajā hospitālī, bet viņu, dzīvam esot, nogādā speciālā hospitālī. Tas speciālais hospitālis ir tas, kur tālāk ņem orgānus transplantācijai.”

Pilnajā sarunā Līcitis turpina: “No atsevišķām valstīm brauc speciālisti uz šīm specializētajām klīnikām vai klīniku.”

Nav pierādījumu, ka Ukraina izoperē dzīvu vai mirušu karavīru orgānus. Ukrainas militārpersonu un civiliedzīvotāju orgānu izņemšana un pārdošana Rietumiem ir populārs naratīvs, ko Kremļa mediji un amatpersonas izplata jau vairākus gadus. Piemēram, šogad janvārī Krievijas medijos izskanēja maldi par slepenu ukraiņu orgānu tirdzniecību Polijā.

Re:Check par šo naratīvu ir vairākkārt rakstījis, piemēram, šeit, šeit un šeit.

Šogad janvārī Ukraina pieņēma likuma grozījumus, kas liedz transplantēšanai izmantot Ukrainā kritušo karavīru orgānus. Līdz tam bija aizliegts iegūt orgānus no karavīriem, kas miruši pretterorisma operācijās un citā veidā, īstenojot valsts drošības pasākumus. To skaitā bija arī Ukrainas aizstāvēšana pret Krievijas iebrukumu. Valstī arī strikti noteikts, kādos gadījumos atļauts transplantēt dzīva cilvēka orgānus. Tos drīkst ziedot tikai tuviem radiniekiem un tad, ja kaitējums donora veselībai būs mazāks nekā risks, kas apdraud saņēmēja dzīvību.

Re:Check Līcītim vēstulē jautāja, kas ir viņa informācijas avots, bet ārsts atteicās atbildēt.

Līcīša sarunas biedrs video min Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pandēmijas nolīgumu un sauc to par “bezierunu kapitulāciju”.

Līcītis uz to atbild šādi:

“Tas Pasaules Veselības organizācijas līgums, kas paredz tos punktus. Tie ir diezgan satraucoši, jo faktiski tas dod iespēju PVO pat bez lokālās speciālistu piekrišanas, [bez] lokālo cilvēku piekrišanas izvest savas aktivitātes gan par vakcinēšanu, gan par attiecīgo ierobežojumu pieņemšanu.”

2021. gada maijā ES Padome atbalstīja PVO lēmumu izstrādāt starptautisku nolīgumu par pandēmijām, kurā noteiktas valstu tiesības un pienākumi pandēmijas gadījumā. Tāpat līgums paredz pasākumus, kurus īstenojot, valstis būtu labāk sagatavotas nākotnes pandēmijām. Piemēram, nolīguma sestais pants nosaka, ka valstis ieguldīs veselības aprūpes personāla apmācībās, nodrošināšanā un aizsardzībā (valsts iespēju robežās). Šogad aprīlī PVO vienojās par nolīguma gala variantu. Dalībvalstis lems par nolīguma pieņemšanu 78. Pasaules veselības asamblejā maija otrajā pusē.

Nolīguma gala versija vēl nav oficiāli publicēta. Taču jaunākajā melnrakstā (šeit) Re:Check neatrada neko par piespiedu vakcinācijas programmām vai ierobežojumiem.

Maldi par pandēmijas nolīgumu bijuši populāri jau iepriekš. Tādēļ 2023. gada oktobrī ANO un veselības institūciju pārstāvji skaidroja, ka PVO nav juridiska spēka lemt par veselības jautājumiem valstī. “PVO ģenerāldirektors un personāls nevar ieviest lēmumus, piemēram, noteikt lokdaunus, ieviest vakcinācijas mandātus vai diktēt robežu atvēršanu un slēgšanu. Šādi lēmumi paliek katras valsts suverēnajā kompetencē,” eksperti norāda akadēmiskajā žurnālā Lancet.

Jāmin, ka jebkura valsts drīkstēs no vienošanās izstāties, taču ne agrāk kā divus gadus, kopš līgums tajā stājies spēkā.

Secinājums: Nav pierādījumu, ka ievainotos Ukrainas  karavīrus sūta uz speciālām slimnīcām orgānu izņemšanai. Topošais Pasaules Veselības organizācijas pandēmijas nolīgums neparedz ne piespiedu vakcināciju, ne ierobežojumus.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.