Sportistu nāves un vakcīnas? Baumām nav nekāda pamata

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Vairāki dezinformācijas izplatītāji izplata baumas, ka nesen mirušie Latvijas sportisti ir Covid vakcīnu upuri. Tām nav nekāda pamata. 

Aizvadītā gada nogalē mūžībā devās divi jauni sportisti: armreslinga pārstāvis Valts Censonis un burātājs un vindsērfinga treneris Māris Minkevics. Neilgi pēc tam vairāki dezinformācijas izplatītāji ekrānuzņēmumus ar nāves ziņu publicēja kopā ar dažus gadus vecu ekrānuzņēmumu no Facebook, kurā viens no sportistiem tolaik ironizēja, ka no viņa jāturas pa gabalu, jo ir vakcinējies.

Maldinātājs Aivis Vasiļevskis kontekstā ar sportistu nāvēm raksta par “režīma uzspiestās kovidlas” laiku un norāda: “Šajā 2021. gada ierakstā viss ir pateikts. Tāda bija izvēle, tādas acīmredzami ir sekas.” Vēl viens dezinformators Rūdolfs Brēmanis attēlus komentē ar vārdiem “dārgi samaksāja”, bet Kaspars Lasis tos publicējis ar piebildi “trīs fotogrāfijas liek aizdomāties”. 

Re:Check sazinājās ar Latvijas Ārmreslinga federācijas un Latvijas Vindsērfinga asociācijas pārstāvjiem, kā arī Valta Censoņa ģimeni. Uzrunātie uzsvēra, ka nekādas saistības ar vakcīnām nav. Arī minētie dezinformatori nekādus pierādījumus saviem pieņēmumiem nesniedz.

Vasiļevskis savā ierakstā arī jautā, “no kā tad pēdējos gados visā pasaulē un tagad arī pie mums teju masveidā krīt un mirst jauni cilvēki.” Nekādus datus par “masveida krišanu” viņš nepiedāvā. Latvijas veselības statistikas datubāzē jaunākie dati pieejami par 2023. gadu. Nekādu masveida mirstību vecuma grupā no 15 līdz 59 gadiem tie nerāda. Tā uz 100 000 iedzīvotājiem ir aptuveni tāda pati kā pirmspandēmijas gados un būtiski mazāka nekā 2020. gadā, kad Latvijā un citur pasaulē bija lielākā mirstība no saslimšanas ar Covid-19.

Secinājums: Baumām un apgalvojumiem, ka nesenās sportistu nāves saistītas ar vakcināciju, nav nekāda pamata. Nav iemesla runāt arī par masveida jaunu cilvēku “krišanu”.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.