Sabiedriskā medija valde pārņems LTV un LR valžu funkcijas



Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Populārā video dezinformators Rūdolfs Brēmanis apgalvo, ka apvienotās kapitālsabiedrības Latvijas sabiedriskie mediji valde būšot “jauns kantoris”, kas kontrolēs medija saturu, cenzēs informāciju un “skalos” sabiedrībai smadzenes. Tā nav taisnība, jo pēc būtības apvienotā sabiedrisko mediju valde nebūs nekas jauns – tā aizstās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas valdes. Tāpat likums nosaka, ka valde nedrīkst tieši vai netieši ietekmēt plašsaziņas līdzekļa redakcionālos lēmumus.

Brēmanis stāsta:

“Ir radīts jauns, mākslīgs kaut kāds kantoris, kaut kāds mediju uzraugs kārtējais, kuriem visiem pieciem valdē maksās desmit tūkstošus eiro mēnesī.”

No nakamā gada Latvijas Televīzija un Latvijas Radio būs apvienoti kapitālsabiedrībā Latvijas sabiedriskie mediji. Līdz ar to darbu neturpinās to pašreizējās valdes un divu valžu vietā būs vienota VSIA Latvijas sabiedriskie mediji valde. Patlaban konkursa kārtībā izraudzīti visi pieci valdes locekļi. Viņus amatā var iecelt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP). Tātad Brēmaņa minētais “kantoris” nav nekāds jauns uzraugs. Valde vienkārši pārņems tos pienākumus, ko līdz šim veica Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio valdes. 

Sākotnēji bija paredzēts, ka valdes priekšēdētajs mēnesī saņems 10 100 eiro atalgojumu, bet pārējie locekļi – 9200 eiro. Taču šāds atalgojums tika atzīts par nesamērīgu. un SEPLP lēmusi valdes algas samazināt, lai gan pagaidām nav zināms, par cik. SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis norāda, ka izraudzītie kandidāti tam esot piekrituš un atalgojuma apmērs būšot zināms decembrī.

Brēmanis turpina par valdes pienākumiem:

“Ko tad viņi darīs? Kā tad viņi medijus uzraudzīs? (..) Viņi, visdrīzāk, apgrūtinās, ierobežos, visdrīzāk, demokrātiju cenzēs, ko vajag valdības uzdevumā, manuprāt, utt. (..) Maksās viņiem no budžeta – tātad par nodokļu maksātāju naudu. Milzīgas algas, lai viņi sabiedrībai caur šo organizāciju principā skalo smadzenes – ko drīkst rādīt, ko nedrīkst rādīt, kādus viedokļus vajag, kurus atbalstīt spēkus valdošos un kurus ne.”

Valde ir sabiedrisko mediju izpildstruktūra, kas īsteno tā administratīvo pārvaldību. Katrs no valdes locekļiem būs atbildīgs par noteiktu jomu, piemēram, viens no locekļiem risinās personāla pārvaldīšanas jautājumus. Detalizēti pienākumu apraksti norādīti konkursa nolikumā SEPLP mājaslapā (šeit).

Nav pamata apgalvot, ka jaunā valde ieviesīs cenzūru un “skalos smadzenes”. Likums nosaka, ka “sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes loceklis nav tiesīgs izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālos lēmumus”. Par sabiedrisko mediju redakcionālās politikas veidošanu un redakcionālajiem lēmumiem atbildīgs ir medija galvenais redaktors.

Secinājums: Sabiedriskā medija valde nebūs jauns “kantoris” – tā aizstās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas valdes. Tā arī nebūs uzraugs vai cenzors, bet kapitālsabiedrības administratīvais vadītājs. Likums nosaka, ka valde nedrīkst tieši vai netieši ietekmēt plašsaziņas līdzekļa redakcionālos lēmumus. Sākotnēji valdes atlagojums bija iecerēts no 9,2 līdz 10,1 tūkstošiem eiro mēnesī, bet nolemts to samazināt.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMUJa Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.