Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Mākslas vēsturnieks un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis plašā intervijā atkārto virkni zinātnieku sen atspēkotu mītu par klimata pārmaiņām. Viņš tajā stāsta, ka cilvēku saražotais CO2 klimatu ietekmēt nevar, ka siltumnīcefekta skaidrojums neatbilst fizikāliem procesiem un galvenais globālās sasilšanas cēlonis ir Saule. Šie bijušā Zinātņu akadēmijas prezidenta Spārīša apgalvojumi ir pretēji tam, ko secinājis absolūtais vairums pasaules klimata pētnieku.
Vai ogļskābā gāze ietekmē klimatu?
Spārītis intervijā portālam NRA apšauba ogļskābās gāzes jeb CO2 ietekmi uz klimatu:
“Un vai saules starojums spēj uzsildīt zemeslodi tādā veidā, ka šis CO2 tiks saražots tādā veidā, ka zemeslode mainīs savu dabisko ciklu? Vai Zemes atstarotā enerģija ir tikusi mērīta, vai par to tiek runāts? Vai gāze kaut ko atstaro? Gāze ir amorfa, gāze neatstaro, gāze ir izkliedēta. Un mēs pieredzam to, ka mūsu domāšana tiek emocionāli manipulēta, bet šie apgalvojumi neiet kopā ar fizikāliem procesiem un termodinamikas likumiem.”
Spārītim nav taisnība. Tā sauktais siltumnīcefekts, kas sasilda Zemi, nav pretrunā ar fizikāliem procesiem un termodinamikas likumiem.
Siltumnīcefektu skaidro, piemēram, ASV Kolumbijas Universitāte. Kad Saules starojums sasniedz Zemi, planēta daļu absorbē un pēc tam atstaro atpakaļ kā infrasarkano starojumu. Kad infrasarkanais starojums no Zemes virsmas nonāk atmosfērā, tas saskaras ar atmosfēras molekulām. Siltumnīcefekta gāzes, piemēram, ogļskābā gāze jeb CO2 “noķer” starojumu un pēc kāda laika palaiž to vaļā. Aptuveni puse no “noķertā” starojuma turpina ceļu uz visumu, bet puse dodas atpakaļ uz Zemi. Jo atmosfērā vairāk siltumnīcefekta gāzu, jo mazāk infrasarkanās radiācijas nonāk atpakaļ visumā, jo vairāk Zeme sasilst.
Vai cilvēki neietekmē klimatu?
Spārītis stāsta:
“Pat Pasaules klimata organizācijas paziņojumi vēsta, ka antropogēnā darbība kopā ar visiem rūpnieciskajiem kompleksiem spēj saražot tikai ap 3% no visa atmosfēras CO2, kas nekādā veidā nevar iespaidot lielās CO2 izmaiņas zemes atmosfērā.”
Saskaņā ar teju visu pasaules klimata zinātnieku pausto straujās Zemes sasilšanas cēlonis pēdējos 175 gados galvenokārt ir cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes, tajā skaitā ogļskābā gāze.
Ir taisnība, ka dabas procesos izdalās vairāk CO2, nekā rada cilvēki. Taču, lai gan cilvēku emisijas ir salīdzinoši nelielas, tās izjauc dabisko CO2 līdzsvaru. Proti, dabā ir, piemēram, augi un okeāni, kas absorbē ogļskābo gāzi. Taču daba nespēj atsvērt to ogļskābās gāzes apjomu, ko rada cilvēki. Tādēļ atmosfēras CO2 koncentrācija pēdējos 175 gados palielinājusies par 50 procentiem. Līdz ar to arī globālā vidējā temperatūra ir palielinājusies par aptuveni 1,1 Celsija grādu
Nav saprotams, par kādu “pasaules klimata organizāciju” Spārītis runā. Re:Check neatrada informāciju, ka tāda pastāvētu. Re:Check nosūtīja Spārītim jautājumus par viņa teikto, bet viņš uz tiem atteicās atbildēt.
Vai klimata pārmaiņās vainojama tikai Saule?
Spārītis vedina domāt, ka Saule, nevis cilvēki rada straujās klimata pārmaiņas:
“Saules vienā stundā uz Zemi raidītās enerģijas daudzums aptuveni atbilst visas cilvēces veselā gadā radītās enerģijas daudzumam! Tas nozīmē, ka cilvēka faktors spēj veidot aptuveni 0,0001 daļu no kopējās saņemtās Saules enerģijas, kas praktiski nav manāma.”
Lai gan kopš industrializācijas arī Saule ir veicinājusi klimata pārmaiņas, galvenais straujās sasilšanas iemesls ir cilvēki.
No 19. gadsimta 80. gadiem līdz 20. gadsimta vidum Saules aktivitātes vidējā vērtība palielinājās, bet kopš 70. gadiem tā samazinās. Kā skaidro ASV Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija, palielinātās aktivitātes posms varēja kāpināt vidējo globālo temperatūru ne vairāk kā par 0,1 Celsija grādu. Tas ir mazāk nekā desmitā daļa no kopējās sasilšanas. Tātad Saules aktivitāte vien tik strauju sasilšanu nevarēja izraisīt.
Foto: Globālā vidējā temperatūra pret pirmsindustriālo laiku un Saules starojums. Avots: NASA.
Vai Vācijas Zaļā partija saņēmusi naudu no Gazprom?
Intervijā Spārītis runā arī par Vācijas Zaļo partiju:
“Nav noslēpums, ka Vācijas Zaļo partiju sponsorēja “Gazprom”, lai padarītu Vācijas rūpniecību atkarīgu no “Nord Stream” un Krievijas enerģētikas resursiem.”
Re:Check neatrada, ka Krievijas enerģētikas uzņēmums Gazprom kādreiz būtu finansējis partiju Alianse 90/Zaļie (vācu val. – Bündnis 90/Die Grünen).
Spārītis, iespējams, sajaucis partiju ar Vācijas Klimata un vides aizsardzības organizāciju, ko 2021. gadā dibināja Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes valdība. Organizācija iestājās par Nord Stream 2 cauruļvada pabeigšanu. Tolaik tika atklāts, ka tā ir saņēmumi 20 miljonus eiro no Krievijai piederošā Gazprom.
Britu laikraksts The Times vēsta: “Vācijas zaļo grupa nodēvēta par Krievijas marioneti saistībā ar Nord Stream 2 gāzes cauruļvadu.” Avots: Ekrānuzņēmums no The Times.
Savukārt Vācijas Zaļā partija gluži pretēji skaidri iestājusies pret Nord Stream 2 gāzes cauruļvada izbūvi un enerģētisko atkarību no Krievijas. Partijas līdere un Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka 2021. gadā, piemēram, kritizēja gāzes vada projektu gan klimata, gan ģeopolitisku iemeslu dēļ, uzsverot, ka tas mazina Ukrainas drošību un sašķeļ Eiropas Savienību.
Secinājums: Globālo sasilšanu un līdz ar to arī klimata pārmaiņas pašlaik izraisa galvenokārt cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. CO2 atmosfērā aiztur Saules starojumu, kas cenšas nonākt atpakaļ visumā, un tādējādi sasilda pasauli. Re:Check neatrada, ka Vācijas Zaļā partija būtu saņēmusi līdzekļus no Krievijas Gazprom.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.