Postošos ugunsgrēkus Kalifornijā veicina sausums un stiprais vējš

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Līdz ar postošajiem ugunsgrēkiem Kalifornijas štata Losandželosas apgabalā ASV un citās valstīs tiek izplatīti dažādas sazvērestības teorijas un meli par to izcelsmi un cīņu ar sekām. Tie tiek atkārtoti arī Latvijā. Piemēram, ka ugunsgrēki izraisīti, lai atbrīvotu vietu 15 minūšu pilsētām, vai ka tos nav iespējams nodzēst, jo viss glābēju aprīkojums ziedots Ukrainai. 

15 minūšu pilsētas koncepts nav ugunsgrēku iemesls

Kalifornijas štata Losandželosas apgabalā pēdējās dienās plosās vairāki lieli ugunsgrēki, kuru dēļ bojā gājuši vismaz 24 cilvēki un nopostīti vairāki tūkstoši ēku. Dezinformators Aivis Vasiļevskis Facebook runā par potenciālajiem ugunsgrēku iemesliem un stāsta:

“Vai atcerieties, ka 2023. gadā bija ļoti līdzīgs ugunsgrēks turpat ASV, Havajās, kad līdz pamatiem nodega tāda pilsēta kā Maui? (..) Kas tad ir kopējs Maui ar La? (..) Abas šīs teritorijas jau sen ir ieplānotas kā digitālas 15 minūšu pilsētas. Ne vairāk, ne mazāk. Pirms šiem ugunsgrēkiem abās ir bijušas attiecīgas konferences un pieņemti lēmumi. Ko atliek izdarīt? Iztīrīt esošo vietu.”

Pagājušā gada augustā otrā lielākajā Havaju salā Maui izcēlās plašs ugunsgrēks, kurā gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēku. Jau tolaik nepamatoti tika izplatīta sazvērestības teorija, ka ugunsgrēks izraisīts tīšām, lai nopostītu Maui pilsētu un tās vietā veidotu 15 minūšu pilsētu. 15 minūšu pilsēta ir koncepcija, saskaņā ar kuru biežāk nepieciešamie pakalpojumi – skolas, veselības aprūpes iestādes, veikali un citi – sasniedzami ne ilgāk kā 15 minūtēs, ja cilvēks pārvietojas ar kājām vai velosipēdu. Tas atvieglotu iedzīvotāju ikdienu, kā arī ļautu samazināt satiksmes intensitāti un padarītu pilsētu draudzīgāku videi. Savukārt maldinātāji dažādās valstīs stāsta, ka koncepcija paredz kontrolēt cilvēkus un liegt viņiem pārvietoties ārpus noteiktas teritorijas. Tā nav taisnība. Par to Re:Check rakstīja šeit.

2017. gadā Maui vadība ziņoja, ka plāno panākt, ka līdz 2045. gadam salā tiek izmantots tikai ar atjaunīgajiem energoresursiem darbināms transports. Tam nav saistības ar 15 minūšu pilsētām. Pērn pēc lielā ugunsgrēka vairāki faktu pārbaudes mediji atspēkoja melus, ka tas izraisīts, lai sagatavotu salu 15 minūšu pilsētas vai tā sauktās gudrās pilsētas modeļa ieviešanai. 

Ir plāns, ka par 15 minūšu pilsētu varētu veidot Losandželosu. Taču tam nav nekāda sakara ar ugunsgrēkiem. Mežu ugunsgrēki stipro kontinentālo vēju un sauso mežu dēļ Kalifornijas štatā ir salīdzinoši bieža parādība, tie bijuši arī pirms 15 minūšu pilsētas koncepcijas radīšanas 2016. gadā. Pēdējās desmitgadēs klimata pārmaiņu iespaidā biežāk ir ekstrēms karstums un ilgāki sausuma periodi, kā rezultātā arī biežāk izceļas postoši un grūti savaldāmi ugunsgrēki. To iemesls ir gan zibens, gan īssavienojumi elektrolīnijās, gan tīša vai neapzināta mežu aizdedzināšana. Pašreizējie ugunsgrēki ir tik postoši ekstrēmo laikapstākļu dēļ. Šajā gadalaikā Kalifornijā parasti ir lietains laiks, taču tagad štata dienvidu daļā pēdējais nozīmīgais lietus bijis pagājušā gada maija sākumā. Par to meteorologi ziņoja vēl pirms lielo ugunsgrēku izcelšanās. Liesmu izplatību veicināja un ugunsdzēsēju darbu ievērojami apgrūtināja arī stiprais vējš, kas ugunsgrēku pirmajās dienās dažviet pārsniedza 44 metrus sekundē. Nav nekāda pamata domāt, ka mežu ugunsgrēki izraisīti, lai Losandželosu nopostītu un vēlāk izveidotu 15 minūšu pilsētu. 

Vasiļevskis piedāvā arī teoriju par ugunsgrēkiem kā militāru ieroci. Viņa pamatojums ir kāds pirms aptuveni 50 gadiem tapis ASV Lauksaimniecības ministrijas ziņojums, kurā apskatīts, kā mežu aizdedzināšanu var izmantot militāriem nolūkiem. Nav it nekādu pierādījumu, ka pašreizējie ugunsgrēki Kalifornijas štatā būtu kādā veidā saistīti ar militārām struktūrām vai mērķiem. Arī ieraksta autors nekādus pierādījumus nesniedz. Kā minēts, ugunsgrēki šajā štatā ir bieža parādība tur valdošā klimata dēļ, un globālās sasilšanas iespaidā postošas ugunsnelaimes kļuvušas arvien biežākas.

Ukrainai ziedoja aprīkojumu, bet pašlaik pietrūkst cilvēku

Vasiļevskis arī maldina, stāstot, ka uguni nevar nodzēst, jo viss ugunsdzēsēju ekipējums ziedots Ukrainai:

“Ko izdarīja LA ugunsdzēsības departaments, kopā ar visu pilsētas pārvaldi? Pareizi, viņi visu savu šobrīd tik vajadzīgo ekipējumu atdeva Ukrainai. Karot ar Putinu, īsāk sakot. Tas ir vesels saraksts ar to, kas šobrīd tur arī trūkst. Šo informāciju apstiprina pat visi iespējamie faktu čakari. Miljoniem dolāru un iekārtu tika vienkārši atdots un sekas ir tādas, kādas tās ir.”

2022. gadā Kalifornijas štats uz Ukrainu vairākkārt nosūtīja glābšanas aprīkojumu, medikamentus, kā arī vairākus mobilos medicīniskās aprūpes punktus. Plašāk lasāms šeit. Taču nav nekāda pamata rakstīt, ka ugunsgrēki Losandželosu izpostīja tāpēc, ka pietrūka uz Ukrainu nosūtītā aprīkojuma. Par to liecina arī atbildīgo dienestu paustais. Losandželosas apgabala ugunsdzēsēju vadītājs Entonijs Marone 8. janvāra preses konferencē atbildēja uz jautājumu, vai dienests bija gatavs šādiem ugunsgrēkiem (šeit). Marone atbildēja noliedzoši un uzsvēra personāla trūkumu: “Losandželosas apgabalā nav pietiekami daudz ugunsdzēsēju, lai novērstu četrus atsevišķus šāda mēroga ugunsgrēkus.” Viņš norādīja, ka dienesti bija gatavi novērst vienu vai divus lielus mežu ugunsgrēkus, bet ne četrus, īpaši ņemot vērā ilgstošo vēju un sausumu. Viņa kolēģi arī uzsvēra, ka šajā gadījumā nav runa par parastu sarkanā brīdinājuma situāciju, bet par vēsturisku dabas katastrofu. 

Tātad dienesti ugunsgrēkus nespēja likvidēt ne tāpēc, ka trūka aprīkojuma, bet gan tāpēc, ka bija pārāk maz ugunsdzēsēju. Re:Check arī neizdevās atrast faktu pārbaudes, kurās būtu secināts pretējais. 

Šo nepamatoto apgalvojumu palīdzēja izplatīt jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa vecākais dēls Donalds Tramps Juniors. Kalifornijā jau ilgstoši pie varas ir Demokrātu partija, un arī pērnā gada prezidenta vēlēšanās Tramps tur pārliecinoši zaudēja. Tramps un viņa atbalstītāji pēdējās dienās atkārtoti vainojuši štata vadību saistībā ar ugunsgrēku nodarīto postu, tajā skaitā izplatot melīgus apgalvojumus. 

Ugunsdzēsības dienesta priekšniece prasīja lielāku budžetu

Citā Vasiļevska ierakstā atkārtots vēl viens ASV konservatīvo politiķu atbalstītāju izplatīts mīts:

“Tam vēl var pievienot faktu, ka LA ugunsdzēsēju priekšniece bija pirmā lesbiete attiecīgā amatā, kuras laikā samazinājās budžets visam departamentam un lielākā daļa naudas aizgāja ‘inkluzivitātes’ un pedo propagandai.”

Runa ir par Losandželosas ugunsdzēsēju priekšnieci Kristīni Krouliju, kura stājās šajā amatā 2022. gadā. Taču viņa nepieņēma lēmumus par dienesta budžeta samazināšanu iepriekšējos gados, gluži pretēji – ir atkārtoti par to kritizējusi pilsētas vadību un prasījusi palielināt ugunsdzēsēju skaitu. Nav arī nekādu pierādījumu, ka “lielākā daļas naudas aizgāja” viņas mēģinājumos mainīt dzimumu līdzsvaru dienestā strādājošo vidū.

Secinājums: Vasiļevskis maldina, atkārtojot ASV galēji konservatīvo izplatītos mītus un melus saistībā ar Kalifornijas postošajiem ugunsgrēkiem. Postoši ugunsgrēki Kalifornijā nav nekas neparasts, un klimata pārmaiņu iespaidā tie kļuvuši biežāki. Pašlaik tos neizdodas pilnībā nodzēst lielā sausuma un stiprā vēja dēļ, nevis tāpēc, ka pirms vairākiem gadiem ugunsdzēsības dienests ziedoja aprīkojumu Ukrainai. Ugunsgrēkiem nav sakara ar 15 minūšu pilsētām vai militāriem mērķiem. 

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.