Pfizer pārstāve neapstiprināja, ka vakcīnas nav drošas un efektīvas

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis kāds video par Pfizer vakcīnu pret Covid. Tajā mirstības pieaugums saistīts ar masveida vakcinācijas sākšanu un pausts, ka tās neesot bijušas drošas un efektīvas. Šie apgalvojumi ir maldinoši.

Populārais TikTok video Facebook publicēts 27. augustā. Uz tā redzams uzraksts: “Lielākais valdības noziegums Latvijas vesturē! Ar pierādījumiem.” Video stāsta par Eiropas Savienības noslēgto līgumu ar vakcīnu ražotāju Pfizer:

“(..) Pfizer un mūsu vietējās noziedzīgās amatpersonas ir oficiāli atzinušas un zinājušas, ka nekad nav bijis nekāda pamata apgalvot, ka vakcīna ir droša un efektīva. To vēlreiz apstiprināja Pfizer izpilddirektore publiski. 2022. gada 10. oktobrī, atbildot uz Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem.”

Video rāda kādu 2022. gada video fragmentu no Pfizer pārstāves iztaujāšanas – viņa tajā apstiprina, ka pirms vakcīnas nonākšanas tirgū netika pētīts, kā tā ietekmē slimības izplatīšanos jeb transmisiju. Tajā viņai jautājumu uzdod Eiropas Parlamenta deputāta no Nīderlandes Roberts Ross. Šis klips pasniegts kā vēl viens pierādījums tam, ka vakcīna neesot bijusi efektīva un droša. Re:Check par šo klipu un ar to saistītiem maldiem rakstīja jau 2022. gada oktobrī (šeit) un 2023. gadā (šeit). Šis video fragments no jauna kļuva populārs arī šī gada sākumā sociālajos medijos angļu valodā. Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) Pfizer izstrādāto vakcīnu ES tirgum apstiprināja 2020. gada 21. decembrī, jo bija pierādīts, ka pote ir droša un sniedz aizsardzību pret saslimšanu. Lai vakcīna saņemtu EZA apstiprinājumu, nav jāpierāda, ka tā samazina vai aptur slimības izplatīšanos jeb transmisiju; to parasti pēta tad, kad vakcīna jau apstiprināta lietošanai un ir pieejami dati par lielu sabiedrības daļu. Pirmie neatkarīgie pētījumi par to tika publicēti jau 2021. gada martā un parādīja, ka Pfizer vakcīna iegrožo slimības izplatīšanos. 

Facebook publicētā video autors vairākkārt min medijus, kas it kā slēpjot informāciju. Taču  neviens neslēpa, ka vakcīnu apstiprināšanas brīdī informācija par aizsardzību pret transmisiju vēl nebija zināma. Piemēram, kad 2020. gada beigās ASV Pārtikas un zāļu administrācija (FDA) apstiprināja Pfizer potes lietošanu. Tā rakstīja, ka “nav pierādījumu, ka vakcīna novērš vīrusa transmisiju starp cilvēkiem.” To, ka vēl nav zināms, kā vakcīnas ietekmē vīrusa pārnesi jeb transmisiju un ka tā tiks pētīta vēlāk, pēc vakcinācijas sākuma, 2021. gada sākumā rakstīja arī Re:Check (šeit un šeit). “Informācija par transmisiju arī citām vakcīnām parasti tiek iegūta ilgākā laika posmā,” Latvijas Zāļu valsts aģentūras skaidroto 2021. gada februārī citēja Re:Check.

Tāpat jānorāda, ka tāpat kā šoreiz jau 2022. gadā daudzi sociālo mediju lietotāji Rosa publicētajā fragmentā pārprata Pfizer pārstāves Džanīnas Smolas teikto. Viņi klāstīja – klips it kā pierāda, ka pote nav efektīva pret Covid-19. Smola stāstīja, ka Pfizer nav pētījis vīrusa transmisiju sabiedrībā. Viņa neteica, ka Pfizer nepārbaudīja vakcīnas efektivitāti cilvēkiem, kas saņēmuši poti. Pfizer klīniskie pētījumi un 2021. gada sākumā veiktie neatkarīgie pētījumi liecināja, ka pote ir efektīva pret Covid-19.

Video arī stāsta par mirstību:

“Medijos to slēpj, bet starptautiski drosmīgākie ārsti un parlamenta locekļi ceļ trauksmi par paaugstināto kopējo mirstību visās valstīs uzreiz pēc masveida vakcinācijas uzsākšanas, un Latvija nav nekāds izņēmums.”

Šobrīd nav pierādījumu, ka vakcīnas būtu palielinājušas mirstību. Par līdzīgiem apgalvojumiem Re:Check rakstīja iepriekš (piemēram, šeit, šeit un šeit). Šogad Re:Check skaidroja ziņas par kādu respektablajā medicīnas žurnālā BMJ Public Health publicētu rakstu. Tajā esot teikts, ka Covid vakcīnas var būt līdzvainīgas mirstības pieaugumā rietumvalstīs. Taču Nīderlandē veiktais pētījums neliecina, ka vakcinācija pret Covid ir viens no galvenajiem pārsniegtās mirstības cēloņiem. Pētījumā tikai konstatēts, cik liela bija pārsniegtā mirstība. Tā autori nav pētījuši, kas un cik lielā mērā ietekmējis augstos pārsniegtās mirstības rādītājus. Analizējot pētījumā minēto valstu datus par vakcinācijas aptveri un pētījumā kvantificēto pārsniegto mirstību, arī Re:Check secināja, ka valstīs ir statistiski nozīmīga korelācija starp nevakcinēšanos un augstāku papildu nāvju skaitu. Proti, mirstības pieaugumu veicināja Covid-19, nevis vakcinēšanās pret to.

Avoti: Our World in Data, BMJ Public Health. Sarakstā iekļautas Nīderlandes pētījumā analizētās 47 valstis, izņemot Bosnija un Hercegovina, Lihtenšteina, Luksemburga un Šveice.

Video autors atkārto naratīvu, ka mediji slēpuši Covid vakcīnu blaknes. Re:Check par to rakstījis iepriekš, piemēram, šeit un šeit. Par Latvijā konstatēto nāves gadījumu pēc potes 2022. gadā rakstīja mediji, tostarp Re:Check (šeit). 

Secinājums: Pfizer pārstāve neapstiprināja, ka vakcīnas nebija drošas un efektīvas. Viņa stāstīja, ka Pfizer nav pētījis vīrusa transmisiju sabiedrībā. To parasti dara, kad vakcīna jau apstiprināta lietošanai un ir pieejami dati par lielu sabiedrības daļu. Pfizer pārstāve neteica, ka uzņēmums nepārbaudīja vakcīnas efektivitāti un drošību. Vakcīnu apstiprināšanas brīdī bija pierādīts, ka pote ir droša un sniedz aizsardzību pret saslimšanu, kā arī smagu slimības gaitu.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.