Pabalstu piekritēji nav atzinuši, ka pabalsti domāti cilvēku pakļaušanai
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Facebook populārs kļuvis video par to, ka pabalstu mērķis esot padarīt cilvēkus viegli vadāmus un atkarīgus no valsts. To it kā “savās programmās” ir atzinuši kādi vārdā neminēti “viņi”. Tas ir pilnīgs izdomājums. Latvijā neviena politiskā partija nav paudusi šādu nostāju. Tāpat pretēji video autora paustajam iedzīvotāju ienākuma nodoklis nevis liedz, bet palīdz samazināt ienākumu nevienlīdzību. Nav arī pamata pielīdzināt ES Padomju Savienībai.
Video autors pauž:
Kāpēc ir tie pabalsti, kāpēc ir tā helikopteru nauda, kāpēc likvidē mazos un vidējos uzņēmumus? Jo to viņi pašreiz skaidri raksta paši savos programmas darbos, ka, lai cilvēks kļūtu atkarīgs no viņiem, lai viņš būtu regulējams, lai viņš būtu vadāms.”
Nav pamata apgalvot, ka kādi pabalstu piekritēji pamato pabalstus ar plāniem kontrolēt cilvēkus. Re:Check neatrada, ka šādu pamatojumu pabalstiem būtu paudusi kāda Latvijas politiskā partija.
Vai ienākuma nodoklis veicina nevienlīdzību?
Video autors vedina domāt, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) liedz ienākumus “sadalīt pa visiem”.
Mūsdienu izpratnē ienākuma nodokli pirmoreiz ieviesa 1799. gadā Lielbritānijā. Tas bija spēkā 17 gadus. 1842. gadā Lielbritānija nolēma veicināt tirdzniecību ar citām valstīm un tādēļ samazināja nodevas vairāk nekā 700 precēm, un Ienākuma nodokļus atgrieza, lai kompensētu zaudētos budžeta ieņēmumus. Latvijā ienākuma nodokļi ir kopš 1920. gada. Šogad prognozēts, ka iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļi veidos vairāk nekā piektdaļu no valsts budžeta ieņēmumiem.
Latvijā tāpat kā daudzās citās valstīs pabalstus no valsts un pašvaldību budžeta jeb nodokļiem izmaksā, lai kompensētu cilvēkam ienākumus, kurus viņš dažādu iemeslu dēļ nav spējīgs gūt pats, vai arī sniegtu atbalstu noteiktās dzīves situācijās. Tos izmaksā, kad cilvēks, piemēram, palicis bez darba vai saslimis, viņam piedzimis bērns, jākopj slims tuvinieks.
Kā norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD ekonomisti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un pabalsti samazina nevienlīdzību. Ienākumu nevienlīdzību parasti raksturo ar Džini koeficientu. Ja tas ir nulle, valstī ir ienākumi ir pilnīgi vienlīdzīgi, bet augstākā vērtība – 100 punkti – nozīmētu, ka visi ienākumi tiek tikai vienam cilvēkam. Atkarībā no valsts IIN un nodokļu pārdalīšana pabalstos samazina Džini koeficientu par aptuveni 5–20 punktiem.
Avots: OECD
Eiropas Savienība nav pielīdzināma PSRS
Tālāk video autors Eiropas Savienību pielīdzina Padomju Savienībai:
“Latvija šobrīd ir korporācija, bet korporācija, kas ietilpst lielākā mega korporācijā – Eiropas padomju sociālistisko republiku savienība.”
2023. gada referendumā par dalību ES piedalījās vairāk nekā miljons Latvijas pilsoņu un gandrīz 67% nobalsoja “par”. Latvija ES iestājās brīvprātīgi. Turpretim Latvija PSRS sastāvā nonāca piespiedu kārtā – 1940. gadā PSRS to okupēja. Tāpat jāmin, ka ES nav nekādas saistības ar komunismu vai sociālismu. ES valdošā ekonomiskā sistēma ir kapitālisms, kura stūrakmeņi ir īpašumtiesības, brīva uzņēmējdarbība, konkurētspējīgs tirgus, peļņas gūšana un algots darbs.
Sociālajos medijos ik pa laikam izskan sazvērestības teorija, ka Latvija nav valsts, bet komercuzņēmums jeb korporācija. To parasti mēdz izmantot, lai pamatotu, piemēram, nodokļu nemaksāšanu vai apšaubītu valdības leģitimitāti. Re:Check iepriekš rakstījis, kāpēc tā nav.
Secinājums: Pie varas esošās politiskās partijas vai valdība programmās vai citos dokumentos nav rakstījusi, ka pabalsti tiek maksāti, lai kontrolētu cilvēkus. IIN samazina ienākumu nevienlīdzību. Latvija ES iestājās brīvprātīgi. ES nav nekādas saistības ar komunismu vai sociālismu.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.