Nav pamata saistīt pasaules apceļotāja nāvi ar vakcīnu; tā neizraisa “turbovēzi”

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Sociālajā medijā Facebook publicēts video, kurā pasaules apceļotāja Kārļa Bardeļa nāve saistīta ar vakcinēšanos pret kovidu. Lai gan video konkrētā vakcīna netiek nosaukta, tas noprotams no konteksta. Vakcīnas dēļ cilvēki it kā mirstot ar “turbovēzi” un insultu. Tā nav taisnība, un video netiek sniegti nekādi pierādījumi.

Video autors ir Ernests Rieksts, kurš jau iepriekš izplatījis maldinošu informāciju par Latviju un dezinformāciju par kovidu. Viņš stāsta par pasaules apceļotāja nāves iemesliem:

“Tīrākā vakcīnas iedarbība. Audzējs galvā plus insults galvā – vakcīnas atbildība.”

Video netiek sniegti nekādi pierādījumi šādam apgalvojumam.

Kārlis Bardelis devās mūžībā 17. novembrī, un par to plaši ziņoja mediji. Publiski vēstīts, ka šī gada februārī viņš pārcieta insultu. Smadzenēs plīsa asinsvads. Operācijas laikā smadzenēs tika atklāts arī audzējs, vēlāk uzstādīta diagnoze – glioblastoma. Par to maijā publicētā raidierakstā Cilvēkjauda runāja arī Bardeļa māte. Viņa stāsta, ka insultu izraisījis ļaundabīgs audzējs. Par vakcīnu viņa nesaka ne vārda.

Nav nekāda pamata insultu un vēzi saukt par pretkovida vakcīnu blaknēm. Video autors par to turpina:

“Jūs iedomājieties, cik daudz cilvēku agrā vecumā tagad mirst ar turbovēzi, ar insultu, ar infarktu un visu pārējo, ko šī “safe and effective” (no angļu val. – drošā un efektīvā) vakcīna viņiem ir devusi.”

Ar vārdu “turbovēzis” vakcīnskeptiķi apraksta audzējus, kas it kā agresīvi un strauji attīstoties pēc vakcinācijas. “Turbovēzis” nav zinātnes jēdziens; to galvenokārt izmanto, izplatot maldus par kovida vakcīnām. “Turbovēzis nav īsta lieta, un tā pamatojums ir tikpat vājš kā citi antivakcinācijas “pierādījumi”, proti, cilvēku pārstāsti un nepareiza epidemioloģijas interpretācija,” vietnē Science-based Medicine raksta onkologs un Veina Valsts universitātes (ASV) profesors Deivids Gorskis.

Nav pierādījumu, ka vakcīnas pret kovidu izraisa vēzi, saasina to vai veicina slimības atgriešanos. To norāda tādas veselības institūcijas kā Amerikas vēža biedrība un ASV Nacionālais vēža institūts. Pošu saistību ar vēzi neapstiprina arī pētījumi par vakcīnu ilgtermiņa blaknēm.

Pētījumos ir minēti miokarda infarkta gadījumi pēc Pfizer, Moderna un AstraZeneca vakcīnām. Tomēr pierādīta saistība starp potēm un miokarda infarktu pašlaik nav konstatēta.

Vakcīnas pret kovidu ļoti retos gadījumos var izraisīt nāvi. Piemēram, Latvijā konstatēts viens nāves gadījums, kas ir ticami saistāms ar poti. Nāves iemesls bija trombozes un trombocitopēnijas sindroms – reta blakne, kas pēc AstraZeneca vakcīnas novērota vidēji diviem no 100 tūkstošiem potēto. Latvijā 2021. un 2022. gadā gan no kovida, gan citiem cēloņiem biežāk mira nepotētie iedzīvotāji.

Video parakstā autors aicina iepazīties ar mirstības statistiku:

“(..) iesaku apskatīties nāves statistiku starp vakcinētām valstīm un nevakcinētām – līdzīgi kā ar SK sola drošību, bet paliek tikai sliktāk.”

Re:Check iepriekš ir analizējis datus par Rietumu valstīm. Valstīs ir statistiski nozīmīga korelācija starp nevakcinēšanos un augstāku papildu nāvju skaitu. Arī Lielbritānijas risku izvērtēšanas un mirstības modelēšanas eksperts Stjuarts Makdonalds norāda, ka no 2020. līdz 2022. gadam valstīs ar augstāku vakcinācijas aptveri bijusi zemākā pārsniegtā mirstība.

Avoti: Our World in Data, BMJ Public Health. Sarakstā iekļautas Nīderlandes pētījumā analizētās 47 valstis, izņemot Bosniju un Hercegovinu, Lihtenšteinu, Luksemburgu un Šveici.

Secinājums: Nav nekādu pierādījumu apgalvojumam, ka pasaules apceļotāja Kārļa Bardeļa nāve saistīta ar vakcināciju. Vakcīnas pret kovidu neizraisa insultu un “turbovēzi”. Valstīs ar lielāku vakcinācijas aptveri gados, kad notika aktīva vakcinēšanās pret kovidu, bija zemāks papildu nāvju skaits.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.