Nav pamata biedēt ar “kreisās ideoloģijas” izraisītām aviokatastrofām
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Dezinformators Aivis Vasiļevskis sociālajā medijā Facebook spriež par aviokatastrofu cēloņiem un pauž, ka pēdējā laikā tās kļūstot aizvien nopietnākas. Viņš tajā vaino “kreiso ideoloģiju” un aviokompāniju iekļaujošo politiku. Taču tam nav nekāda pamata un dati neapstiprina, ka nopietnu aviokatastrofu kļuvis vairāk.
Ierakstā Vasiļevskis pauž:
“Te noskrien viena lidmašīna, te aizdegas otra, te pavisam nelāgas katastrofas visās pasaules malās. Patiesību sakot, šī problēma sākās jau pirms dažiem gadiem, kad tādas ziņas sāka parādīties aizdomīgi bieži, bet pēdējā laikā tās problēmas kļūst aizvien nopietnākas.”
Vasiļevskis raksta par lidmašīnu ražotājiem Boeing un Airbus. It kā biežajās aviokatastrofās viņš vaino pēdējo gadu “kreiso ideoloģiju”, kad lielās kompānijas sākušas izvēlēties darbiniekus “nevis pēc kvalifikācijas un prasmēm, bet pēc ādas krāsas, genderiem un tamlīdzīgi”.
Taču šādiem apgalvojumiem nav pamata.
Decembra nogalē notika divas nopietnas aviokatastrofas. Kazahstānā 25. decembrī nogāzās Azerbaidžānas aviokompānijas Azerbaijan Airlines pasažieru lidmašīna Embraer 190 un gāja bojā 38 no 67 tajā esošajiem cilvēkiem. Visticamāk, lidmašīnai pie Groznijas varētu būt trāpījusi Krievijas pretgaisa aizsardzības raķete, ziņojuši mediji, atsaucoties uz avotiem un ekspertu sacīto. Tātad šajā gadījumā lidaparāta ražotājs, visticamāk, nav vainojams.
Savukārt 29. decembrī Dienvidkorejā avarēja aviokompānijas Jeju Air lidmašīna Boeing 737-800. Tā noslīdēja no skrejceļa un ietriecās sienā Muanas Starptautiskajā lidostā Dienvidkorejas dienvidos. Bojā gāja 179 cilvēki, bet divi izdzīvoja. Negadījuma iemesli joprojām tiek skaidroti.
Pērn novembrī Lietuvā avarēja Vācijas loģistikas kompānijas DHL kravas lidmašīna Boeing 737-476. Viens cilvēks gāja bojā. Izmeklēšana vēl turpinās, taču sākotnējā informācija neliecināja par ārēju faktoru ietekmi lidmašīnas avārijā.
Vasiļevskis raksta, ka pēdējos gados ir arvien vairāk katastrofu, taču komerclidojumos nelaimes gadījumu un bojā gājušo skaits uz vienu miljonu lidojumu kopš 1959. gada būtiski samazinājies, liecina pērn augustā kompānijas Boeing publicētais ziņojums. Arī uzņēmuma Airbus dati līdz 2023. gadam rāda, ka negadījumu skaits katru desmitgadi turpinājis samazināties.
Kopumā pērn komerciālo lidojumu negadījumos visā pasaulē bojā gāja 318 cilvēki, liecina Aviācijas drošības tīkla dati. Pēdējo reizi bojāgājušo skaits pārsniedza 300 cilvēkus 2018. gadā. Taču kopumā aviācijā negadījumi ir ļoti reti un viena aviokatastrofa statistiki visu gadu var pārvērst par vienu no sliktākajiem. Piemēram, 2023. gadā civilajā aviācijā nav noticis neviens letāls negadījums. Re:Check vairākkārt rakstījis par Vasiļevska izplatītajiem maldiem (piemēram, šeit, šeit, šeit un šeit). Viņš iepriekš sodīts par Krievijas Ukrainā sāktā kara attaisnošanu un etniskā naida provocēšanu.
Secinājums: Nav pamata saistīt lidmašīnu ražotāju iekļaujošo politiku vai “kreiso ideoloģiju” ar aviokatastrofām.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.