Narkotikas un sabiedrības veselība – vai Pēterim Apinim ir taisnība?

Veselības ministra ārštata padomnieks sabiedrības veselības jautājumos Pēteris Apinis intervijā LTV Rīta Panorāmā izteicās par narkotiku lietošanu jauniešu vidū, iespējamo tās dekriminalizāciju un atkarību ārstēšanu. Viņa teikto vēlāk plaši pārpublicēja citi mediji, taču vairāki Apiņa apgalvojumi neatbilst faktiem, ir maldinoši vai izrauti no konteksta.

Apinis sacīja:

“Latvijā pašlaik 140 cilvēki no pārdozēšanām pagājušogad ir miruši.”

Trūkst konteksta

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) Re:Check nākamajā dienā precizēja, ka 140 ir “iepriekš provizoriski ziņotais” skaits, bet šobrīd esot zināms, ka 2023. gadā no narkotiku pārdozēšanas mirušas 154 personas. Tas ir ievērojami vairāk nekā 2022. gadā (63) un iepriekšējos gados. Salīdzinot šos skaitļus, jāņem vērā būtisks konteksts. Kā norāda SPKC, kopš 2022. gada uzlabojušās tehniskās iespējas vielu noteikšanai mirušo personu bioloģiskajos materiālos, un kopš 2022. gada decembra sākta arī jauno sintētisko nitazēnu grupas opioīdu noteikšana. Līdz ar to narkotiku letālo pārdozēšanas gadījumu skaits iepriekšējā periodā nav atspoguļojis reālo situāciju valstī.

Apinis piebilda, ka tas esot “tikpat, cik Igaunijā uz mazāku iedzīvotāju skaitu”.

Saskaņā ar Igaunijas Veselības attīstības institūta datiem Igaunijā 2023. gadā no narkotiku pārdozēšanas ir miruši 113 cilvēki. To, ka skaits nav mainīts, Re:Check apstiprināja institūta pārstāvis Valdo Jahilo. Tātad Latvijā mirušo skaits nav “tikpat, cik Igaunijā uz mazāku iedzīvotāju skaitu”. Atbilstoši iedzīvotāju skaitam no pārdozēšanas mirušo skaits abās valstīs ir līdzīgs – abās vidēji 82 uz vienu miljonu cilvēku.

Apinis maldināja, arī jautāts par to, kā Latvijā iet ar atkarību ārstēšanu un rehabilitāciju. Viņš teica:

“Mums ir beigušās patiesībā jau kvotas pie narkologa Latvijā līdz gada beigām.”

Nav taisnība

Tā nav taisnība. Re:Check sazvanīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centru un jautāja, kad iespējama tuvākā valsts apmaksāta konsultācija pie narkologa. Reģistratūrā norādīja, ja jāgaida divas nedēļas, bet pusaudžiem gaidīšanas laiks esot mazāks. Ar interneta meklētāju palīdzību Re:Check atrada Veselības centru apvienības poliklīniku Dubultos, kur vizīte par valsts naudu bija pieejama jau nākamajā dienā. Vietnē Rindapiearsta.lv redzami 1. jūlija dati – tad narkologa konsultāciju ne ilgāk kā piecu darba dienu laikā varēja saņemt aptuveni 20 vietās visā Latvijā.

Raidījuma vadītāji viesim jautāja par aktuālo ieceri atcelt kriminālatbildību par narkotiku lietošanu. Apinis pēc savas iniciatīvas sāka runāt “spaisa” epidēmiju – laiku pirms desmit gadiem, kad Latvijā kļuva populāri tolaik legāli nopērkamie augu un ķīmisko vielu maisījumi. Viņš uzsvēra, cik liela nozīme bija “spaisa” kriminalizēšanai un teica:

“Pirms tam mums katru nedēļu kāds bērns nomira. Pēc tam – divi gadā.”

Nav taisnība

Arī tā nav taisnība. Mediķi tolaik cēla trauksmi, ka slimnīcās pēc “spaisa” lietošanas nonāk arvien vairāk jauniešu. 2014. gada februārī mediji ziņoja, ka, iespējams, šo vielu lietošanas rezultātā nomira 18 gadus vecs skolnieks. Informācijas par vēl kādiem “spaisa” dēļ mirušiem cilvēkiem vismaz publiski nav. Re:Check jautāja SPKC. Tas norādīja, ka centra statistikas datos šādas informācijas nav. Kā minēts, līdz 2022. gadam bija ierobežotas iespējas noteikt jauno psihoaktīvo vielu (tai skaitā sintētisko kanabinoīdu jeb “spaisa”) klātbūtni mirušo bioloģiskajos materiālos, un esošie ierobežotie dati šādus gadījumus nepilngadīgo vidū neuzrāda. Tātad nav nekāda pamata runāt, ka katru nedēļu mira kāds bērns. 

Apiņa teiktajam arī trūkst konteksta. Vēl 2014. gada pirmajā pusē “spaiss” bija legāli nopērkams veikalos. Saeima to aizliedza, nosakot, ka tā pārdošana ir krimināli sodāma darbība. Savukārt pašlaik narkotiku tirdzniecību neviens neplāno dekriminalizēt – runa ir tikai par kriminālatbildības atcelšanu par narkotiku lietošanu nepilngadīgajiem. Ja Latvijas Ārstu biedrības aicinājums tiktu ieviests, narkotiku lietošana nebūtu krimināli sodāma, bet tirdzniecība un glabāšana (tāpat kā “spaisa”) – arvien būtu. Jāpiebilst, ka pirms desmit gadiem, pabeidzot vairāku mēnešu ilgušo darbu pie “spaisu” ierobežošanas, Saeima nolēma kriminalizēt arī tā lietošanu, ja iepriekš persona par to brīdināta. Taču saskaņā ar ārstu pausto šo narkotiku lietošanas epidēmija beidzās tieši pēc pārdošanas aizlieguma. 

Apinis raidījumā arī kritizēja Covid pandēmijas laikā noteiktos ierobežojumus un teica:

“Nebija iespējās bērniem kustēties pandēmijas laikā, līdz ar to mēs panācām, ka 32% bērnu, kas beidz skolu, Latvijā ir vismaz ar lieko svaru, ja ne ar aptaukošanos.”

Drīzāk nav taisnība

Re:Check neatrada datus, kas apstiprinātu Apiņa teikto. Šādu datu nav arī SPKC, kas 2022. gadā apsekoja skolēnu lieko svaru trīs vecuma grupās: 11, 13 un 15 gadi. Liekā svara problēma ir izplatītāka jaunāku bērnu vidū, taču arī 11 gadus veco grupā tie ir mazāk nekā 30%. Savukārt 15 gadus veco pusaudžu vidū, kas vairāk atbilst skolu beidzējiem, liekais svars ir 23 procentiem zēnu un 16 procentiem meiteņu. Šajā vecuma grupā ir vērojams konstants pieaugums jau kopš 2010. gada. 2022. gadā liekais svars bija par četriem procentpunktiem vairāk zēnu un par trim procentpunktiem procentiem vairāk meiteņu nekā pirms pandēmijas 2018. gadā. 

Avots: SPKC

Jaunieši skolu parasti beidz 15–19 gados. 2022. gada ziņojumā norādīts, ka 29% vīriešu un 20% sieviešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir ar lieko svaru vai aptaukojušies. Savukārt pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2022. gadā ievāktajiem datiem liekais svars ir aptuveni 17% cilvēku vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 

Apinis par pandēmijas ierobežojumu sekām turpināja, sakot, ka “mums sportošanas apjoms bērnu vidū samazinājies par 10–15%”.

Drīzāk nav taisnība

Arī šajā gadījumā Re:Check neatrada datus, kas to apstiprinātu. Datu tieši par sportošanu SPKC nav, taču centrs ir pētījis skolēnu fizisko aktivitāti ārpus skolas iepriekš minētajās trīs vecuma grupās. No 2018. līdz 2022. gadam pavisam nedaudz palielinājies vidējais dienu skaits nedēļā, kurās skolēni, tajā skaitā 15 gadus vecie, bijuši fiziski aktīvi vismaz stundu dienā.

Dati: SPKC

Ko atbildēja Apinis?

Re:Check sazvanīja Apini, kurš norādīja, ka pašlaik nevarot runāt. Un jautājumu, kad saruna būtu iespējama, viņš atbildēja, ka nekad, un sarunu pārtrauca. Lai gan Rīta Panorāmā Apinis tika pieteikts kā veselības ministra [Hosama Abu Meri (Jaunā Vienotība)] ārštata padomnieks, Veselības ministrija Re:Check uzsvēra, ka “Pētera Apiņa paustais ir uzskatāms par viņa personīgo redzējumu un nav ne Veselības ministrijas, ne veselības ministra viedoklis vai pozīcija”. 

Re:Check par Apiņa nepatiesajiem un maldinošajiem izteikumiem rakstījis arī iepriekš. Covid pandēmijas laikā viņš, piemēram, televīzijā sacīja, ka Itālijā, kur ar koronavīrusu līdz tam bija miruši 36 tūkstoši cilvēku,  “vairāk nomira no panikas nekā no paša Covid”,  kā arī nepamatoti stāstīja, ka vairāk cilvēku no Covid mirst tur, kur vairāk pret to vakcinē ārpus stacionāriem. 

Secinājums: Veselības ministra ārštata padomnieks sabiedrības veselības jautājumos Pēteris Apinis izteica vairākus nepatiesus vai maldinošus apgalvojumus. No narkotiku pārdozēšanas mirušo skaits Latvijā nav “tikpat, cik Igaunijā uz mazāku iedzīvotāju skaitu”. Šā gada kvotas palīdzības saņemšanai pie narkologa nav beigušās, un uz konsultāciju un ārstēšanu par valsts naudu var tikt dažu dienu laikā. Pirms desmit gadiem no “spaisa” lietošanas katru nedēļu nemira kāds bērns. Nav nekādu pierādījumu, ka pandēmijas ierobežojumu vai citu iemeslu dēļ 32 procentiem skolu beidzēju ir liekais svars un bērnu vidū par 10 līdz 15 procentiem samazinājies sportošanas apjoms. 

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMUJa Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.