mRNS Covid potes nemaina ģenētisko struktūru

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Sociālajos medijos kāds dezinformators biedē, ka Covid vakcīnas maina cilvēka ģenētisko struktūru, un tas varot izraisīt vēzi un citas slimības. Viņa paustais it kā balstās uz kādu vācu pētījumu, taču tajā nekā tāda nav. Vācu zinātnieki atklājuši, ka Covid vakcīnas uz pāris mēnešiem maina konkrētu imūnšūnu darbību un tas, iespējams, stiprina imunitāti. Tāpat ierakstā maldinoši pausts, ka Covid potēs esot “sintētiskais DNS”.

Ieraksta autors klāsta:

“Pat vācu zinātnieki apgalvo, ka mRNS vakcīnas pret Covid izraisa “ilgtermiņa izmaiņas ģenētiskajā struktūrā”, kas var izraisīt iekaisumu, autoimūnas slimības un vēzi.”

Ierakstā runāts par šogad martā publicētu Ķelnes Universitātes pētījumu. Tajā nav secināts, ka Covid pote izmaina cilvēka ģenētisko struktūru. Zinātnieki pētīja imūnšūnas monocītus un novēroja, ka pēc divām Covid vakcīnām šīm šūnām uz vairākiem mēnešiem rodas tā sauktās epiģenētiskās izmaiņas.

Kas ir epiģenētiskās izmaiņas?

Cilvēka šūnās ir gēni – ģenētiski kodi, kas sastāv no četru veidu molekulām. Molekulu sekvence gēnā nosaka, kādu olbaltumvielu šūna no gēna ražos. Dažkārt kādai gēna molekulai pievienojas noteikta ķīmiskā viela un gēns tiek “izslēgts” – no tā vairs neražo olbaltumvielu. Taču pats gēna kods nemainās. To sauc par epiģenētisko modificēšanu. Epiģenētiskās izmaiņas izraisa, piemēram, labs vai slikts uzturs, stress vai pozitīvi iespaidi, sportošana un vielas apkārtējā vidē. Epiģenētiskās izmaiņās šūnā var saglabāties pāris stundas vai pat visu mūžu.

To, ka Covid vakcīna nemaina cilvēka ģenētisko struktūru, preses relīzē skaidro arī pētījuma autori.

Ķelnes Universitātes pētījumā nav nekā par Facebook ierakstā minētajām autoimūnajām slimībām un vēzi. Pētnieki lēš, ka konkrētās epiģenētiskās izmaiņas monocītos, iespējams, stiprina cilvēka iedzimto imunitāti un tādēļ padara viņu noturīgāku arī pret citām slimībām.

Vai Covid vakcīnās ir “sintētisks DNS”?

Tālāk ierakstā pausts, ka vakcīnas “satur sintētisko DNS”. 

Ieraksta autors norāda uz blogu, kurā redzams informācijas avots – publikācija žurnālā Journal of High School Science. Tas ir žurnāls, kurā vidusskolēni var publicēt savus eksakto zinātņu pētījumus. Pēc tīmeklī atrodamās informācijas šādus žurnālus izmanto skolēni, kas cenšas palielināt iespēju tikt kādā prestižā universitātē. Nav pamata uzskatīt, ka studentu žurnālu publikācijas ir nopietni pētījumi.

Konkrētajā publikācijā ASV Centrevillas vidusskolas skolēni ir pārbaudījuši, cik daudz DNS ir sešos Pfizer ražoto Covid pošu paraugos.

Vakcīnām domātās mRNS molekulas taisa no DNS molekulām. Tāpēc tajās pavisam niecīgā daudzumā var būt DNS fragmentu paliekas. Parasti DNS piesārņojums potēs devā ir pāris nanogrami vai pikogrami, kas ir attiecīgi miljardā un triljonā daļa. Šāds minimāls daudzums nekādi neapdraud cilvēku, skaidro Filadelfijas Bērnu slimnīcas vakcīnu informācijas portāls.

Skolēni analizēja Covid pošu paraugus ar divām metodēm. Ar pirmo viņi atrada, ka paraugos ir 40–109 nanogrami DNS, bet ar otru – 3400–6500 nanogrami. Taču, kā norāda paši skolēni, otrā metode uzrāda arī sāļus, organiskas vielas un RNS, tajā skaitā mRNS. Tāpēc otra metode nav līdz galam piemērota DNS daudzuma noteikšanai. Turklāt seši paraugi ir pavisam niecīgs skaits, kas ir par maz nopietnam pētījumam.

Skolenu pētījumā nav minēts nekas par “sintētisku” DNS.

Citos pētījumos un valsts aģentūru testos secināts, ka DNS piesārņojums mRNS Covid vakcīnās atbilst Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām – zem 10 nanogramiem devā.

Secinājums: mRNS Covid potes nemaina ģenētisko struktūru. Nav pamata apgalvot, ka Covid vakcīnās ir sintētisks DNS vai DNS palieku daudzums potēs ir nedrošs.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.