Majonēzē esošā pārtikas piedeva E385 nav inde

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Vairāki simti Facebook lietotāju dalījušies ar ierakstu par to, ka uzņēmums Orkla Latvija it kā indē cilvēkus, pievienojot zīmola Spilva produktiem pārtikas piedevu E385. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde piedevu ir atzinusi par drošu, ja to pārtikā izmanto noteiktā daudzumā.

Ierakstā pausts:

“Uzmanību, Spilvas bez konservantu (it kā) majonēze (..) Priekšā uzrakstīts “bez konservantiem”, tomēr sastāvā ir viela E385 un, kad palasa, kas ir E385, mati stāvus ceļas…. Iespējams asins urīna … zarnu darbības traucējumi… hromosomu bojājumi… muskuļu krampji… dažas valstis aizliegts… brīnums, ka nav nāve kā blakne vēl, bet piestāda ka tīru mantu. Johaidi. Kas te notiek? Jūs ko, Spilve, cilvēkus tīši indējat un vēl māniet?”

E385 jeb kalcija dinātrija EDTA ir pārtikas piedeva, kuru Eiropas Savienībā atļauts izmantot dažādos pārtikas produktos, piemēram, majonēzē un konservētos pākšaugos. Spilva majonēzē piedevu izmanto kā antioksidantu jeb vielu, kas novērš skābekļa negatīvo ietekmi uz produkta kvalitāti. Savukārt konservanti pēc Eiropas Savienības definīcijas kavē mikroorganismu augšanu vai liedz tiem bojāt ēdienu. Re:Check zinātniskajā literatūrā neatrada, ka E385 to spētu. Iespējams, ieraksta autore E385 sauc par konservantu, jo informāciju smēlusies citu valstu avotos. Piemēram, ASV Pārtikas un zāļu administrācija pie konservantiem (ang. – preservatives) pieskaita arī antioksidantus. To, ko ar “konservantiem” saprot ES, ASV klasificē preservatives apakšgrupā antimicrobials.

1977. gadā Eiropas Komisijas Pārtikas zinātniskā komiteja izvērtēja E385 drošumu un secināja, ka droša piedevas deva ir 2,5 miligrami uz katru cilvēka kilogramu. 2002. gadā komitejas pienākumus pārņēma Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde jeb EFSA. 2018. gadā EFSA norādīja, ka E385 ir līdzīga vielai ar nosaukumu dzelzs nātrija EDTA, un tādēļ pētījumus par šo vielu var attiecināt uz E385. Pēc dzelzs nātrija EDTA izvērtēšanas EFSA neuzskatīja par nepieciešamu mainīt iepriekš noteikto E385 drošuma robežu. Šogad martā EFSA paziņoja, ka izvērtēs E385 no jauna. Patlaban nav zināms, cik ilgi tas notiks.

Eiropas Savienībā kilogramam majonēzes drīkst pievienot 75 miligramus E385. Lai sasniegtu EFSA noteikto nekaitīguma robežu, 70 kilogramus smagam cilvēkam nāktos dienā apēst 2,3 kilogramus majonēzes, kurai pievienota lielākā pieļaujamā E385 deva.

Pētījumi liecina, ka E385 ilgtermiņa lietošana pat relatīvi lielās devās (līdz 250 mg uz kilogramu) neizraisa orgānu vai ģenētiskā materiāla bojājumus, vēzi un attīstības traucējumus. Dažādu orgānu bojājumi rodas tikai pie ekstrēmām devām, piemēram, 500–7000 mg/kg E385. Iespējams, uzmanīties vajadzētu cilvēkiem ar iekaisīgajām zarnu slimībām. Pētījumos ar slimām pelēm ir secināts, ka E385 un līdzīgi savienojumi var dzīvniekiem saasināt zarnu iekaisumu vai izraisīt vēzi.

Re:Check nepārbaudīja visas gandrīz 200 pasaules valstis, taču ne ES, ne Ziemeļamerikā E385 nav aizliegts pārtikā. Dažās valstīs, piemēram, ASV to drīkst izmantot plašākā produktu lokā nekā citās.

Facebook ierakstā kā avots norādīta skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca Tēzaurs. Tajā par E385 rakstīts:

“Pārtikas uzlabotājs – kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība — asinis urīnā, zarnu darbības traucējumi, hromosomu bojājumi, muskuļu krampji, dažās valstīs aizliegts.”

Skaidrojuma avots esot “DabaTev.lv”. Patlaban saite ved uz kādu it kā interneta veikalu, kurā nestrādā vairums saišu un sadaļu. Interneta arhīvā atrodams, ka vietne agrāk bijusi interneta forums, kurā lietotāji apsprieda veselību un uzturu.

Secinājums: Nav pamata apgalvot, ka pārtikas piedevas E385 pievienošana ēdienam ir cilvēku indēšana. ES to produktiem drīkst pievienot tikai tādās devās, kas atzītas par nekaitīgām. Negatīva E385 ietekme uz veselību novērota tikai pie lielu devu uzņemšanas. Maz ticams, ka tādas cilvēks uzņems ar pārtikas produktiem. 

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.