Likums par ļaunprātīgām tiesu prasībām neparedz cenzūru

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

“Tiek gatavots jauns likums, lai vēl vairāk cenzētu iedzīvotāju viedokli,” ar šādiem vārdiem sākas populārs Facebook ieraksts par likumprojektu, kas paredz aizsargāt cilvēkus pret ļaunprātīgām prasībām tiesā. Tam nav nekāda pamata, un likums gluži pretēji ļaus Latvijas iedzīvotāji bez iebiedēšanas draudiem cīnīties par sabiedrības interešu jautājumiem. 

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai Tieslietu ministrija ir sagatavojusi Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likuma likumprojektu, lai no acīmredzami nepamatotām vai ļaunprātīgām prasībām tiesā pasargātu personas, kas darbojas sabiedrības interesēs. Tās ir prasības, kuru patiesais mērķis ir nevis panākt tiesisku aizsardzību, bet apklusināt, apgrūtināt vai finansiāli ietekmēt cilvēkus. Šādu prasību upuri ir, piemēram, žurnālisti, vides aktīvisti, cilvēktiesību aizstāvji – cilvēki, kuriem ir grūti cīnīties pret turīgiem vai citādi ietekmīgiem pretiniekiem, kas var atļauties garus tiesu darbus. Visbiežāk tās ceļ par goda un cieņas aizskaršanu, datu tiesību un intelektuālā īpašuma pārkāpumiem. Šādas stratēģiskās prasības bieži beidzas iesniedzējam par sliktu, taču tas no cilvēka, kas aizstāvas, prasa lielus laika, naudas un psiholoģiskos resursus.

Likumprojekts paredz, ka persona, kas darbojas sabiedrības interesēs, varēs lūgt tiesu izvērtēt, vai prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos un/vai ir acīmredzami nepamatota. Tāpat varēs lūgt, lai prasītājs iemaksā nodrošinājumu paredzamo tiesvedības izmaksu apmērā un sedz ar tiesvedību saistītos izdevumus.

Facebook ierakstā pausts, ka likuma patiesais mērķis ir “vēl vairāk ierobežot sabiedrības tiesības un iespējas vērsties tiesā, piemēram, pret kādu netaisnīgu lēmumu no valsts vai pašvaldību iestāžu puses.” Ieraksta autors lēš, ka likumu pielietos pret godprātīgām prasībām, kas ir neērtas “lēmumu pieņēmējiem”, piemēram, vēja parku attīstītājiem.

Tam nav pamata. Gluži pretēji – likums paredz, ka Latvijas iedzīvotāji varēs bez iebiedēšanas draudiem cīnīties par sabiedrības interešu jautājumiem. Piemēram, ierakstā minētajiem vēja parku attīstītājiem likums varētu traucēt sākt nepamatotas tiesvedības pret aktīvistiem, kas iebilst pret vēja turbīnām.

Autora bažu pamatā ir plašā “sabiedrības interešu” definīcija.

Likumprojekta 2. pantā norādīts, ka darbošanās sabiedrības interesēs ir virkne darbību, kas attiecas uz kādu sabiedrības interešu jautājumu. Savukārt sabiedrības interešu jautājums ir “jebkāds jautājums, kas skar sabiedrību tādā mērā, ka sabiedrība varētu leģitīmi būt ieinteresēta tajā”. Likumā nosaukti piemēri: sabiedrības veselība, drošība, sabiedrībā pazīstamu personu darbības publiskajā sektorā, administratīvie jautājumi par noziedzīgu darbību.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka Eiropas Padome sabiedrības interešu jautājumus interpretē arī kā “tiesības paust viedokļus un idejas, kas ir pretrunā valsts iestāžu vai ievērojamas sabiedrības daļas aizstāvētajiem viedokļiem un idejām vai kritizē tās, vai kas aizvaino, šokē vai satrauc valsti vai kādu iedzīvotāju daļu”.

Secinājums: Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums neparedz cenzēt Latvijas iedzīvotājus, bet gan aizstāvēt viņus pret ļaunprātīgām tiesas prasībām.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.