Lietuva neievedīs Rietumvalstu radioaktīvos atkritumus
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Facebook publicēts video par Baltijas valstīm un Ukrainu, kas it kā kļuvušas par Rietumvalstu poligonu. Tajā stāsta, ka galvenā vaininiece karam Ukrainā bijusi Lielbritānija. Tāpat pauž, ka Lietuvā veido radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vietas un vedina domāt, ka turp vedīs bīstamos atkritumus no citām valstīm. Tā nav taisnība. Karu Ukrainā sāka Krievija. Savukārt Lietuvā paredzēts glabāt Ignalinas atomelektrostacijas (AES) radioaktīvos atkritumus, nevis ievest tos no Rietumvalstīm.
Kāds Facebook lietotājs no Latvijas 8. jūnijā publicējis TikTok video, kura pamatā kāds Krievijas ziņu sižets. Viņš paraksta to latviski: “Jo tālāk, jo trakāk.”
Vai Lietuva importēs radioaktīvos atkritumus?
Video apgalvo:
“Lietuvā netālu no robežas ar Latviju par 2,5 miljardiem eiro tiek būvētas bīstamo radioaktīvo atkritumu glabātavas, lai gan vienīgā atomelektrostacija – Ignalinas – tika slēgta pirms 16 gadiem. Nav grūti uzminēt, no kurienes nāks radioaktīvie atkritumi, ko Lietuva uzņems. Visus darbus finansē ES.”
Lietuva apturēja Ignalinas AES darbību 2009. gadā. Paredzams, ka tās demontāža turpināsies vismaz līdz 2038. gadam. Tātad nav nekas pārsteidzošs, ka par atkritumu glabātavām domā arī pašlaik. Lietuvā iecerēts rekonstruēt Ignalinas AES bituminizētu radioaktīvo akritumu glabāšanas vietu un pārveidot to par apglabāšanas vietu. Tāpat paredzēts izveidot citas glabātavas Ignalinas AES bīstamajiem atkritumiem. Nav nekāda pamata spriest, ka Lietuva uzņems radioaktīvos atkritumus no citām valstīm. Turklāt tas Lietuvā ir aizliegts, skaidrots Ignalinas AES mājaslapā. Radioaktīvo atkritumu vai izlietotās kodoldegvielas ievešanai valstī noteikti stingri ierobežojumi gan Lietuvas, gan starptautiskajā regulējumā.
Lietuvas Valsts kontrole norādījusi, ka Ignalinas AES demontāžas kopējās izmaksas lēstas apmēram 3,3 miljardu eiro apmērā. Pēc uzglabāšanas iekārtu ekspluatācijas beigām ilgdzīvojošie radioaktīvie atkritumi būs jāpārved uz dziļo ģeoloģisko glabātavu. To plānots izveidot līdz 2067. gadam, un izbūves provizoriskās izmaksas ir 2,5 miljardi eiro.
Video 2,5 miljardi pieminēti arī saistībā ar Igauniju. Video stāsta, ka Zviedrija līdz 2027. gadam it kā plānojot ieguldīt 2,5 miljardus jaunu ieslodzījuma vietu veidošanai Igaunijas cietumos. Tartu cietumā Igaunijā plāno izvietot Zviedrijas notiesātos, kuriem piespriests ilgstošs cietumsods. Zviedrija Tartu cietumā varētu izvietot līdz 600 ieslodzīto. Delfi skaidroja, ka par 300 vietām gadā Zviedrija maksātu ap 30,6 miljoniem eiro. Pat ar maksimālo ieslodzīto skaitu tas ne tuvu neveido 2,5 miljardus.
Kas zināms par Latvijas šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem?
Video maldina arī par Latviju:
“(..) arī sadzīves un rūpnieciskos atkritumus vecā Eiropa ar prieku nosūtīs Austrumu “jaunpienācējiem”. Rīgā līdz 2026. gada beigām tiks izveidoti divi poligoni, bet Latvijas galvaspilsētas piepilsētā – milzīga atkritumu dedzināšanas rūpnīca. Visos gadījumos – jauda par 90% pārsniedz iedzīvotājiem nepieciešamo. Tātad tas vajadzīgs vēl kādam.”
Rīgā līdz 2026. gada beigām paredzēts izveidot divus jaunus šķiroto atkritumu savākšanas laukumus. Tajos iedzīvotāji varēs nodot šķirotos atkritumus, tajā skaitā lielgabarīta un bīstamos, informē pašvaldības Mājokļu un vides departaments. Paredzēts veidot arī mēbeļu, būvniecības preču, elektronikas maiņas punktu. Projekts paredz pieņemt atkritumus nevis no Eiropas, bet gan no Imantas, Zolitūdes, Juglas, Pļavnieku un citu Rīgas mikrorajonu iedzīvotājiem. Plānotais savākto atkritumu apjoms šajos laukumos ir aptuveni 2700 tonnu gadā, un vismaz 70 % no šiem atkritumiem plānots rast turpmāku pielietojumu.
Pašvaldībā skaidro, ka šķiroto atkritumu savākšanas laukumos atkritumus nepārstrādās, nepāršķiros un ilgstoši neuzglabās. Tur pieņems jau sašķirotus atkritumus un tad izvedīs tālākai pārstrādei vai apglabāšanai.
Re:Check neatrada Rīgas domes sniegtu vai uzticamos medijos publicētu informāciju, ka to jauda plānota par 90 % lielāka nekā rīdziniekiem nepieciešams.
Video, visticamāk, runā par ieceri celt atkritumu dedzināšanas rūpnīcu Ropažu novada Stopiņu pagasta Dreiliņos. Iepriekš medijos skaidrots, ka tur vēlas dedzināt šķirotus atkritumus galvenokārt no Getliņu poligona, bet tikšot ievesti arī no citām pašvaldībām. Plānotā rūpnīcas jauda – 143 tūkstoši tonnu sadedzinātu atkritumu gadā jeb ap 400 tonnām dienā. Pret atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvniecību iebilst iedzīvotāji. Arī šajā gadījumā nav skaidrs, no kurienes ņemta informācija par jaudu, kas par 90 % pārsniedz nepieciešamo.
Karu Ukrainā sāka Krievija, nevis Lielbritānija
Visbeidzot, video apgalvo, ka Rietumiem Ukraina esot atkritumu un ieroču izmēģinājumu poligons.
“Galvenā kara rosinātāja pret Krieviju jau no paša sākuma bija Lielbritānija, bet ASV tikai atbalstīja.”
Tā nav taisnība.
Karu iniciēja un sāka Krievija. Pēc nepamatotas un gadiem ilgušas Ukrainas vainošanas genocīdā, nacismā un draudu radīšanā 2022. gada 24. februārī Krievija Ukrainā sāka pilna mēroga iebrukumu. Rietumu valstu vainošana karā vai karš kā globāla un pret cilvēci kopumā vērsta plāna sastāvdaļa ir populārs prokremlisks naratīvs, ko bieži izplata Krievijas un Baltkrievijas valsts informācijas kanālos un sociālajos medijos. Līdzīgu naratīvu izmanto arī sazvērestību teoriju piekritēji. Re:Check jau iepriekš rakstīja par līdzīgiem apgalvojumiem.
Ne tikai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, bet arī daudzi pasaules valstu līderi centās novērst Krievijas iebrukumu Ukrainā un veica pārrunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņu vidū bija arī Lielbritānijas tā laika premjers Boriss Džonsons. Mediji arī informēja, ka ASV zināja par Krievijas nodomiem, brīdināja Ukrainu un sabiedrotos, kā arī publiski paziņoja par Krievijas plāniem uzbrukt. Par to ziņoja medijos vēl pirms 2022. gada 24. februāra.
Secinājums: Nav pamata pieņēmumam, ka Lietuva ievedīs un apglabās savā teritorijā citu Eiropas valstu radioaktīvos atkritumus. Atkritumu glabātavas paredzētas Ignalinas AES vajadzībām, kuru plāno demontēt līdz 2038. gadam. Karu Ukrainā sāka Krievija, nevis Rietumvalstis.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.