Latvijas Republika nav korporācija

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Sociālajā medijā Facebook kāds maldinātājs publicējis video, kurā cita starpā vairākas reizes nosauc Latviju par korporāciju. Tā nav taisnība.

Autors pauž, ka “Latvijas Republikas korporācijas autori šo sistēmu jauc nost” un runā par “tā saucamo valsti”. Šiem apgalvojumiem nav nekāda pamata. 

Līdzīgi maldi sociālajos medijos izplatīti jau iepriekš. Re:Check par tiem rakstījis šeit, šeit, šeit un šeit.

Saucot Latviju par uzņēmumu vai korporāciju, visbiežāk piemin, ka Latvija un tās institūcijas, piemēram, Saeima atrodas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) vai privātās uzņēmumu datu bāzēs. Iepriekš Lursoft skaidroja Re:Check, ka ne visi, kas reģistrēti Latvijas Republikas UR, ir komersanti.

UR ir reģistrētas arī valsts pārvaldes iestādes (piemēram, ministrijas), kā arī reliģiskas organizācijas un citas juridiskas personas, taču tas nenozīmē, ka tās ir komercuzņēmumi. UR redzams, ka, piemēram, Ārlietu ministrija un citas valsts iestādes atrodas reģistrā “Publisko personu un iestāžu saraksts”, nevis komercreģistrā. Turpretim komercuzņēmumus, piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) jāreģistrē komercreģistrā. Arī iestādēm piešķir nodokļu maksātāja numuru, jo tās administrē nodokļu jautājumus.

Ieraksta autors video runā par policistiem un norāda:

“Pat jūsu korporācijas Latvijas Republikas jurisdikcijā nav tāda saistoša visiem likuma “Par policiju”, jo Latvijas tauta nekad šādu likumu nav pieņēmusi.”

Kā skaidrots iepriekš, Latvijas Republika nav korporācija. Savukārt likums Par policiju pastāv kopš 1991. gada, un tas ir spēkā esošs. Nav nekāda pamata apgalvot, ka tas nebūtu saistošs. To pieņēmusi Augstākā Padome – Latvijas parlaments no 1990. līdz 1993. gadam. To ievēlēja 201 deputāta sastāvā. Vēlēšanās piedalījās 81,25% no visiem balsstiesīgajiem. Augstākā Padome pieņēma 404 likumus.

Secinājums: Nav nekāda pamata saukt Latviju par korporāciju.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.