Latvija vairāk nekā divus gadus neiepērk elektrību no Krievijas
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Pēc Baltijas valstu atslēgšanās no vienotā elektrotīkla ar Krieviju un Baltkrieviju un pieslēgšanās Eiropas tīklam sociālajos medijos turpina izplatīt maldus par šo tematu. Kādā Facebook ierakstā atgalvo, ka saņēmām elektrību no Krievijas un Baltkrievijas, un jautā, kāpēc tādā gadījumā jāmaksā pēc biržas cenām. Taču tā nav taisnība, jo Latvija neimportē elektroenerģiju no šīm valstīm kopš 2022. gada maija.
Vairākos 7. februāra ierakstos teikts:
“Ja mēs saņēmām elektrību no Krievijas un Baltkrievijas, kāpēc bija jāmaksā pēc ES biržas cenām?”
Latvija 2022. gada maijā pārtrauca elektroenerģijas importu no Krievijas un Baltkrievijas. Taču valsts joprojām bija energosistēmu tīklā BRELL, kuru veido Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas. Būšana elektrotīklā nodrošināja atsevišķu elektrosistēmu stabilitāti. Proti, ja kāda elektrostacija negaidīti pārtrauc darbu, jau dažu milisekunžu laikā zaudēto ražošanu kompensē pārējās tīklam pieslēgtās elektrostacijas. Savukārt 9. februārī Latvija, Lietuva un Igaunija veiksmīgi pieslēdzās Eiropas vienotajam energotīklam.
Avots: AS Augstsprieguma tīkls.
Pirms iziešanas no BRELL uzņēmuma Augstsprieguma tīkls (AST) mājaslapā bija redzamas Latvijas un kaimiņvalstu elektroenerģijas plūsmas. Apgalvojums, ka patiesībā izmantojam Krievijas elektrību, izplatīts arī iepriekš. Piemēram, pirms diviem gadiem kāds maldinātājs publicēja karti no AST mājaslapas, kurā redzama neliela elektrības plūsma no Krievijas. Re:Check par to rakstīja šeit. AST mājaslapā skaidroja: “Kartē redzamās elektroenerģijas fiziskās plūsmas ir tehniskās tranzīta plūsmas, kas energosistēmā ienāk pāri vienai robežai un pamet energosistēmu pāri citai robežai. Tehniskās tranzīta plūsmas nav rādītājs komerciālām piegādēm.” Toreiz uzņēmums Re:Check skaidroja, ka “trīs Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori ik stundu seko līdzi kopējai Baltijas bilancei, nodrošinot, ka stundas ietvaros Baltijā ienākošās un izejošās elektroenerģijas starpība ir nulle.” Arī AST tirgus apskatos redzams, ka elektroenerģijas imports uz Baltiju no trešajām valstīm pilnībā apstājies kopš 2022. gada jūnija.
Iepriekš sociālajos medijos bieži izplatīts naratīvs par dārgo elektroenerģiju Nord Pool biržā. Par to Re:Check rakstīja, piemēram, šeit. Iepriekš Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons Re:Check skaidroja, ka Latvija varētu pati sevi apgādāt ar elektrību, bet dabasgāzes cenu dēļ tas būtu salīdzinoši dārgi. Lētāk esot ar biržas starpniecību elektroenerģiju pirkt no citām valstīm, piemēram, Somijas, kas vairāk nekā pusi ražo hidroelektrostacijās un atomelektrostacijās. Jāņem vērā, ka arī kopumā elektroenerģijas ražošanas jaudas Baltijas jūras reģionā ir pārāk mazas un ierobežotas ir arī tās pārvades iespējas valstu vidū, tādējādi tur, kur jaudu deficīts izteiktāks un pārvades iespējas mazākas, elektroenerģijas cena ir augstāka. Periodos, kad Latvijas HES spēj saražot visu Latvijai nepieciešamo, elektroenerģijas cena krītas.
Secinājums: Latvija pārstāja importēt elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas 2022. gadā dažus mēnešus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.