Latvija nepērk Covid vakcīnas par 50 miljoniem gadā
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Eiroparlamenta deputāts Vilis Krištopans no partijas Latvija pirmajā vietā populārā video stāsta, ka Latvija joprojām pērk Covid vakcīnas par 50 miljoniem eiro – tā esot šogad un būšot arī nākamgad. Krištopana video latviešu un krievu valodā kopā skatīti vairāk nekā 100 tūkstošus reižu, taču viņa teiktais neatbilst faktiem Veselības ministrija norāda, ka šogad tām plānoti četri miljoni, bet nākamgad 3,5 miljoni eiro.
Krištopans video stāsta:
“Mēs joprojām pērkam vakcīnas par 50 miljoniem gadā. Šogad apmēram pa 50 un nākošgad vēl joprojām mums pienāks fon der Leienas noslēgtā līguma vakcīnas.”
Tā nav taisnība. Kā Re:Check norāda Veselības ministrija, šogad Covid vakcīnu iegādei Latvijā plānoti četri miljoni eiro, bet nākamgad – 3,5. Arī pagājušajā gadā Covid potes iegādātas tikai par četriem miljoniem. 2023. gads bija pēdējais, kad Latvija iepirka potes par vairākiem desmitiem miljonu eiro. Togad valsts budžetā tām bija paredzēti 63 miljoni eiro.
Re:Check jautāja Krištopanam, no kurienes viņam informācija par 50 miljoniem gadā arī šogad un nākamgad. Viņš avotu nesniedza, bet atbildēja, ka pat viens eiro šādam mērķim būtu noziegums. Krištopans arī teica, ka noskaidros precīzu informāciju.
Secinājums: Vilim Krištopanam nav taisnība, ka Latvija šogad un nākamgad pirks Covid vakcīnas par 50 miljoniem eiro
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.