Latvijā neēd par 40% mazāk
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Gandrīz 500 Facebook lietotāji dalījušies ar video par to, ka cilvēki Latvijā ēd par 40% mazāk un badojas. Video pirmoreiz publicēts 2023. gadā. Pamatpārtikas produktu patēriņš togad Latvijā būtiski nesamazinājās, un nav nekāda pamata domāt, ka tas notiek pašlaik.
Uz video redzams uzraksts:
“Krīze tuvojas!!! Cilvēki ēd par 40 % mazāk! Cilvēki badojas!”
Autors nemin, par kādu laika posmu runā, taču video jau iepriekš publicēts 2023. gada augustā. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajos datos redzams, ka šim apgalvojumam nav nekāda pamata. Ne 2022., ne 2023. gadā nevienā pamatpārtikas grupā – gaļa, olas, piens, graudaugi un to produkti – patēriņš nav būtiski krities. Gaļas patēriņš 2022. gadā samazinājās par diviem procentiem un par četriem procentiem 2023. gadā. 2022. gadā par četriem procentiem saruka olu patēriņš. Piena un tā produktu patēriņš abos gados nedaudz palielinājās, bet graudaugu – palika aptuveni nemainīgs.
Facebook video autors stāsta, ka Latvijā pārtikas pirktspēja nokritusies par 40 %:
“Ar pašreizējiem rēķiniem (..) es kā uzņēmējs saskaros ar to, un tas ir fakts – Latvijā cilvēkiem pirktspēja nokritās par 40 procentiem pārtikai.”
2022. un 2023. gadā Eiropas Savienībā un citās valstīs bija straujš patēriņa preču cenu kāpums. Tā cēloņi bija energoresursu pieprasījums pandēmijas trešajā gadā un Krievijas iebrukums Ukrainā. Latvijā inflācija bija augstāka nekā vidēji ES, un Latvijas Bankas ekonomisti norāda, ka Latvijā īpaši palielinājās tieši lēto preču cenas.
Facebook video autors stāsta, ka Latvijā pārtikas pirktspēja nokritusies par 40 %:
“Ar pašreizējiem rēķiniem (..) es kā uzņēmējs saskaros ar to, un tas ir fakts – Latvijā cilvēkiem pirktspēja nokritās par 40 procentiem pārtikai.”
Centrālā statistikas pārvaldes datos redzams, ka 2022. gadā pārtikas cenas palielinājās par vidēji 22 procentiem. Nākamajos divos gados tās turpināja augt – attiecīgi par vidēji 12,7 % un 2,5 %. Autors noklusē to, ka šajā laikā auga arī vidējā alga un pensijas – 2022. un 2023. gadā kopā vidējā alga palielinājās par piektdaļu. Vidējā vecuma pensija 2021. gada sākumā bija 404 eiro, savukārt 2023. gadā – 563 eiro. Tas ir kāpums par 40 procentiem. Arī iedzīvotāju pirktspēja pretēji video paustajam 2023. gadā nekritās, bet gan pieauga. Turklāt, kā minēts iepriekš, pārtikas pamatproduktu patēriņš Latvijā šajā laikā nav būtiski samazinājies.
Secinājums: Latvijas iedzīvotāju pārtikas pirktspēja nav samazinājusies par 40% un cilvēki neēd par 40% mazāk. Pārtikas patēriņš pēdējos gados Latvijā nav būtiski mainījies.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.