Latvijā nav viens no augstākajiem kapitāla pieauguma nodokļiem Eiropā

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs

Latvijā ir viena no Eiropā augstākajām likmēm kapitāla pieauguma nodoklim. Tā sociālajos medijos stāsta Eiropas Parlamenta deputāti Ivars Ijabs (Latvijas attīstībai) un Vilis Krištopans (Latvija pirmajā vietā). Tas ir būtisks pārspīlējums. Šogad Latvijā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme kapitāla pieaugumam pacelta līdz 25,5%, taču tā arvien ir zemāka nekā 11 citās ES valstīs. Ijabs arī noklusē, ka nodoklis nav jāmaksā, ja cilvēks pārdod pēdējo gadu vienīgo īpašumu vai tādu, kurā ir deklarēts vismaz piecus gadus. 

Ijaba video par šī nodokļa kāpumu ir viņa populārākais TikTok ieraksts pēdējo mēnešu laikā. Šajā platformā vien tas skatīts gandrīz 120 tūkstošus reižu. Ijabs tajā saka: 

“Ja jums pieder kāds dzīvoklis, kuru grasāties pārdot, vai ir kāds noguldījums bankā, klausieties uzmanīgi. No nākamā gada pie mums pieaug kapitāla pieauguma nodoklis no 20% uz 25,5%. Tas nozīmē, ka, pārdodot šo dzīvokli, vai izņemot no bankas noguldījumu procentus, mēs maksāsim par vienu ceturto daļu vairāk. Es tikai gribētu pievērst uzmanību, ka šī likme ir viena no augstākajām Eiropā un, piemēram, Čehijā vai Slovākijā tāds nodoklis vispār neeksistē.” 

Savukārt Krištopans par to runāja pirms pāris mēnešiem garākā video, kas publicēts YouTube. Viņš saka:

“Tātad, ja tu pārdevi zemes gabalu un maksāji 20%, 2025. gadā tu maksāsi 25%. Tas ir viens no lielākajiem nodokļiem vispār mūsu reģionā un Eiropas Savienībā.”  

Līdz šim IIN likme kapitāla pieaugumam Latvijā bija 20%. No šī gada tā pacelta līdz 25,5%. Tas ir nodoklis, kas jāmaksā no starpības starp īpašuma (nekustamā, akciju, uzņēmumu u.c.) pārdošanas cenu un iegādes vērtību. Tāpat noteikts 3% papildnodoklis lielu ienākumu saņēmējiem. Tas jāmaksā, ja taksācijas gadā ar IIN apliekamie ienākumi, tajā skaitā kapitāla pieaugums, pārsniedz 200 tūkstošus eiro.

Pētījumu centra Tax Foundation Europe apkopojums par 2024. gadu (šeit) liecina, ka Latvijā kopā ar Lietuvu, Igauniju un Kipru ir 12. augstākā nodokļa likme Eiropas Savienībā. Latvija šo vietu skalā saglabās arī šogad pēc nodokļa celšanas uz 25,5 procentiem.

Savukārt, ja ņem vērā visu Eiropu, Tax Foundation Europe apskatā Latvijai kopā ar Lietuvu, Igauniju un Kipru pērn bija 14. augstākā likme 35 valstu vidū. Četrpadsmito vietu Latvija saglabās arī šogad pēc likmes celšanas. 

Re:Check jautāja Ijabam, kāpēc stāsta, ka nodoklis ir viens no augstākajiem Eiropā. Viņš atsūtīja jau minēto Tax Foundation Europe apskatu, kā arī norādi uz SEB bankas ekonomista ierakstu platformā X. Taču Ijabs savā TikTik video runā par 25,5% kapitāla pieauguma nodokļa likmi, un tā nav starp augstākajām Eiropā. Kāpēc Eiroparlamenta deputāts video nepieminēja, ka bieži vien par pārdotu dzīvokli nodoklis nav jāmaksā? Ijabs sacīja, ka, viņaprāt, pieminējis, ka runa ir, piemēram, par izīrētu īpašumu. Taču video viņš neko tādu nesaka. Savukārt Krištopans portālam Delfi kā informācijas avotu bija minējis “kāda” publicētu karti.

Secinājums: Pēc kapitāla pieauguma nodokļa likmes paaugstināšanas līdz 25,5% tā būs virs Eiropas valstu vidējā rādītāja, taču ne starp augstākajām. Kopumā 13 Eiropas valstīs, tajā skaitā 11 ES dalībvalstīs, par kapitāla pieaugumu jāmaksā lielāks nodoklis nekā Latvijā. 

 
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.