“Ķīmiskās trases”, Coca-Cola un 5G nav inde

Facebook populārs kļuvis video, kurā izskan daudz dažādu maldu un sazvērestības teoriju par to, ka kāds it kā cenšas nogalināt un paverdzināt Latvijas iedzīvotājus. Cilvēkus indējot ar saldinātiem dzērieniem, plastmasas pudelēm, Covid vakcīnām, 5G tehnoloģijām un tā sauktajām ķīmiskajām trasēm. Tas ir pilnīgs izdomājums.

Ķīmiskās trases ir sazvērestības teorija

Video autore iesaka cilvēkiem doties ārstēties uz Kubu, jo tur neesot “ķīmisko trašu”.

Nav taisnība

Tā sauktās ķīmisko trašu teorijas piekritēji uzskata, ka lidmašīnas slepeni un mērķtiecīgi izsmidzina kaitīgas vielas. Taču debesīs redzamās svītras nav kaitīgas ķīmiskās vielas, bet tā sauktās inversijas gāzu sliedes jeb lidmašīnu kondensācijas grīstes. Tās veido nekaitīgi ledus kristāli, kas rodas, kad ūdens tvaiks no lidmašīnas dzinēja nonāk tropopauzē, kur ir zems spiediens un aptuveni −56°C temperatūra.

Dažkārt svītras pazūd gandrīz uzreiz, bet citreiz tās var palikt redzamas pat desmitiem minūšu; to ietekmē atmosfēras mitrums un temperatūra. Lidmašīnu kondensācijas grīstes noteiktos mitruma un lēnu vēju apstākļos neizklīst, bet veido spalvveidīgus mākoņus, kas intensīvas aviosatiksmes reģionos var veidot ievērojamu augšējo mākoņu slāni. To iepriekš Re:Check skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti.

Par to, kā aizsākās ķīmisko trašu sazvērestības teorija, Re:Check rakstījis šeit.

Coca-Cola nav inde

Video arī stāsta, ka Coca-Cola un citi saldinātie dzērieni ir “inde”.

Drīzāk nav taisnība

Coca-Cola un citos saldinātos dzērienos ir daudz cukura, tādēļ bieža to dzeršana var kaitēt veselībai, piemēram, ar laiku izraisīt otrā tipa diabētu. Lai gan ar cukuru saldinātie dzērieni nav veselīgi, saukt tos par indi ir pārspīlējums.

Plašāk par atsevišķām Coca-Cola un citu dzērienu sastāvdaļām Re:Check rakstījis šeit.

Vai plastmasas pudeles ir kaitīgas?

“Tāpat ir tās plastmasas pudeles. Tā ir totāla inde (..) Kāpēc nav viss stiklā? Interesanti. Tāpēc, ka tad jūs neslimosiet.”

Trūkst konteksta

Plastmasas pudeļu sastāvā nelielā daudzumā var būt bisfenols A jeb BPA. Šai vielai ir atklāta saistība ar dažādām veselības problēmām, piemēram, otrā tipa diabētu un sirds darbības traucējumiem. BPA var nonākt pārtikā no plastmasas iepakojuma, it sevišķi, ja to silda. Pērn decembrī ES aizliedza BPA izmantošanu materiālos, kas saskaras ar pārtikas produktiem un dzērieniem. Līdz 2029. gadam būs pārejas periods, pēc kura BPA vairs nedrīkstēs būt nevienā pārtikas iepakojumā.

Risku veselībai rada arī mikroskopiskas plastmasas daļiņas, kas no iepakojuma nonāk dzērienos. Patlaban daļiņu ietekme līdz galam nav skaidra, taču tā, iespējams, ir saistīta ar vēzi un neiroloģiskiem traucējumiem.

Ražotāji izmanto plastmasas pudeles, jo tas ir ērti un izdevīgi. Kā skaidro ASV uzņēmums Container and Packaging Supply, salīdzinot ar stiklu, plastmasa ir viegla, izturīga un lēta. 

Vai Šveicē neizmanto 5G tehnoloģijas?

“Kāpēc Šveicē 5G radiācija nav tādā ekstrēmā līmenī un kāpēc Šveice ir valsts, kas teica, ka neliks tos 5G?”

Drīzāk nav taisnība

Nav pamata apgalvot, ka Šveice “neliks tos 5G”. Valstī 5G tehnoloģijas ir plaši pieejamas jau kopš 2019. gada.

Mobilo sakaru tehnoloģijās, tajā skaitā 5G, izmanto radioviļņus jeb noteiktu frekvenču elektromagnētisko starojumu. Tas ļauj dažādām ierīcēm, piemēram, mobilajiem telefoniem sazināties ar mobilo sakaru bāzes stacijām. Elektromagnētiskajam starojumam piemīt gan magnētiskais, gan elektriskais lauks. Eiropas Savienības dalībvalstīs un Šveicē abu lauku parametriem ir noteiktas maksimālās pieļaujamās vērtības. Tās ir atkarīgas no elektromagnētiskā lauka starojuma frekvences.

Šveicē pieļaujamās vērtības ir tādas pašas kā vairumā ES valstu, piemēram, Latvijā. Taču noteiktās vietās – tā sauktajās jutīgajās zonās – ir īpaši noteikumi. Jutīgās zonas ir vietas, kurās cilvēki ilgstoši uzturas, piemēram, dzīvokļi, viesnīcas, skolu telpas un rotaļu laukumi. Atkarībā no frekvences ierīču lauka magnētiskais plūsmas blīvums nedrīkst pārsniegt 10–14 procentus no kopējā noteikumos atļautā blīvuma. 

Par to, kas zināms par 5G ietekmi uz veselību, Re:Check rakstīja šeit.

Covid vakcīnas pavisam reti izraisa nāvi

Video pausts, ka Covid vakcīnas ir “militārais ierocis, lai jūs likvidētu”. Video ari pavada teksts, ka jebkura “pote ir inde”.

Nav taisnība

Video autore tam nesniedz nekādus pierādījumus. Covid potes nāvi izraisa ļoti reti, un nav pamata saukt tās par jebkāda veida ieroci.

Latvijā no vakcinācijas sākuma 2020. gada beigās līdz 2023. gada 14. jūlijam, kad Zāļu Valsts aģentūra (ZVA) beidza atjaunināt datus, apstiprināts viens nāves gadījums, kas ir ticami saistāms ar kādu no Covid potēm. 2021. gadā cilvēkam 55–60 gadu vecumā pēc Vaxzevria potes bija trombozes un trombocitopēnijas sindroms un pāris dienas vēlāk viņš nomiris.

Covid vakcīnu blaknes parasti ir vieglas un ilgst vien pāris dienu. ZVA un neatkarīgi pētījumi norāda, ka biežākās blakusparādības ir sāpes vai pietūkums injekcijas vietā, galvassāpes, muskuļu sāpes, drebuļi un drudzis. Cilvēki mēdz saskarties arī ar smagākām blaknēm, bet tās ir ļoti retas.

Vai algu var saņemt tikai bankas kontā?

Video autore arī runā par sabiedrības kontrolēšanu un jautā: “Kāpēc man ir jābūt ieskaitītai naudai bankā?”

Nav taisnība

Video autorei nav taisnība, ka algu var saņemt tikai bankas kontā. Darba likuma 70. pantā rakstīts, ka darba samaksa izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējs algu drīkst izmaksāt bezskaidrā naudā jeb bankas kontā tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir vienojušies. Tātad darbinieks var prasīt, lai algu maksā skaidrā naudā.

Sākot no šā gada jūlija darba devējiem, kas izmaksā algu skaidrā naudā, par to jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam.

Secinājums: Tā sauktās ķīmiskās trases ir sazvērestības teorija, kurai nav pierādījumu. Coca-Cola un citi ar cukuru saldinātie dzērieni nav veselīgi, taču saukt tos par indi ir pārspīlējums. Pārtikā no plastmasas pudelēs nelielā daudzumā var nonākt kaitīgas vielas. Taču ražotāji tās izmanto lētuma un ērtuma dēļ, nevis, lai mērķtiecīgi indētu cilvēkus. Šveicē izmanto 5G tehnoloģijas. Latvijā ir bijis tikai viens gadījums, kad kāds miris no Covid vakcīnas. Latvijā darbinieki var prasīt, lai viņiem izmaksā algu skaidrā naudā.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.