Kāpēc Zelenskis joprojām ir leģitīms Ukrainas prezidents?
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Volodimirs Zelenskis it kā neesot leģitīms Ukrainas prezidents – tas ir populārs prokremlisks vēstījums, ko daži maldinātāji atkārto arī Latvijā. To vairākkārt paudis arī Krievijas diktators Vladimirs Putins. Skaidrojam, kāpēc tā nav taisnība.
Ukrainas prezidenta Zelenska piecu gadu pilnvaru termiņam formāli bija jābeidzas šī gada 20. maijā, taču Krievijas sāktā kara dēļ viņš šajā amatā darbu turpina. Kāds dezinformators no Latvijas sociālo mediju video decembrī saka:
“(..) Zelenskis nav leģitīms prezidents, jo vēlēšanām prezidenta vajadzēja notikt, bet nav kara stāvoklis izsludināts.”
Tā nav tiesa, jo Ukrainā ir izsludināts kara stāvoklis.
Ko nodrošina kara stāvoklis?
Kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju Ukrainā pirmo reizi izsludināja dienā, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu – 2022. gada 24. februārī. Šobrīd tas pagarināts līdz 2025. gada 7. februārim. Tas arī ir iemesls, kāpēc nenotika prezidenta vēlēšanas un Zelenska pilnvaras joprojām ir spēkā. Proti, Ukrainas likums liedz rīkot prezidenta vēlēšanas, kad ir izsludināts karastāvoklis. Ierastā situācijā vēlēšanas būtu notikušas šā gada marta beigās, bet parlaments balsošanu atlika, jo valstī aizvien ir karš. Ukrainas faktu pārbaudītāji VoxCheck skaidro – pilna mēroga kara laikā nav iespējams garantēt demokrātisku un taisnīgu vēlēšanu procesu. Piemēram, būtu jānodrošina netraucēta piekļuve vēlēšanu iecirkņiem gandrīz miljonam karavīru un vairākiem miljoniem ukraiņu ārvalstīs. Tāpat tiek minēti drošības apsvērumi.
Kāpēc Zelenskis saglabā pilnvaras?
Vācijas medija Deutsche Welle (DW) uzrunātie Ukrainas tiesību eksperti uzskata, ka Zelenskis paliks pie varas līdz brīdim, kad tiks ievēlēts jauns prezidents. Kijivas Politikas un juridisko reformu centra eksperts Andrijs Mahera skaidrojis, ka prezidents automātiski nezaudē pilnvaras piecus gadus pēc inaugurācijas. Šīs pilnvaras tiek atņemtas tikai tad, kad amatā stājas jaunievēlētais prezidents, tātad pēc vēlēšanām. Likums paredz kārtējo vēlēšanu rīkošanu pēc kara stāvokļa beigām. Pirms gada Ukrainas Augstākās Radas vadība un frakciju pārstāvji parakstīja memorandu par nākamo prezidenta un parlamenta vēlēšanu rīkošanu ne agrāk kā sešus mēnešus pēc kara stāvokļa beigām.
Kas vēl nodrošina Ukrainas prezidenta leģitimitāti?
Ukrainā un Rietumvalstīs Zelenska leģitimitāti neapšauba. Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) acīs Zelenskis paliek valsts prezidents, šī gada 20. maijā preses konferencē pauda ANO ģenerālsekretāra pārstāvis Stefans Dužariks. Zelenska leģitimitāti nodrošina arī sabiedrības atbalsts. Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta oktobrī publicētie dati liecina, ka Zelenskim uzticas 59% aptaujāto ukraiņu, bet neuzticas 37%. To, ka Zelenskim jāturpina darbs līdz kara stāvokļa beigām, šī gada februārī atbalstīja gandrīz 70% aptaujāto ukraiņu.
Secinājums: Nav tiesa, ka Ukrainā nebūtu izsludināts kara stāvoklis. Tas valstī izsludināts kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmās dienas un aizvien turpinās. Kara stāvokļa laikā Ukrainas likums liedz rīkot vēlēšanas, tāpēc Zelenska pilnvaras turpinās.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.