Iepriekšējās vēlēšanās Saskaņai Rīgu nenozaga
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Rīgas domes deputāts un vēlēšanu kandidāts Andrejs Kameņeckis (Saskaņa) kādā priekšvēlēšanu video stāsta, ka iepriekš viņa elektorātam uz četriem gadiem nozaga Rīgu. Tam nav nekāda pamata. Nav nekādu pierādījumu, ka vēlēšanu rezultāti būtu viltoti, tos nav apšaubījusi arī Kameņecka partija. Sarakstē ar Re:Check deputāts pauda, ka vārdu “nozagšana” lietojis tikai kā metaforu un vēlēšanu rezultātus neapšaubot.
Kameņeckis video stāv pie Centrālās vēlēšanu komisijas ēkas durvīm, runā krievu valodā un vispirms pauž viedokli, ka Latvijas medijiem nevar ticēt, jo gandrīz visi saņemot valsts naudu: “Skatieties, visi mediji, visa televīzija, visi radio, daudzi interneta portāli Latvijā saņem naudu no valsts. Tāpēc viņi īsteno to politiku, ko saka tie, kas viņiem šo naudu dod. Tāpēc viņiem īpaši nevar ticēt.”
Viņš turpina:
Tāpēc skatieties – ja jūs nevēlaties, lai jums vēlreiz nozog pilsētu uz četriem gadiem, lūdzu, jūnijā nāciet uz pašvaldību vēlēšanām, balsojiet par tām partijām, kas jums patīk, bet noteikti nāciet, citādi pilsētas vietā jums atkal turpināsies viss tas, ko mēs redzam visu šo laiku.”
Gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodā vēlēšanu kontekstā vārdu “nozagšana” parasti lieto, runājot par rezultātu viltošanu vai cita veida nelikumīgu ietekmēšanu. Tā mediji, pētnieki un citi ar politiku saistīti cilvēki apraksta, piemēram, vēlēšanu rezultātu viltošanu Baltkrievijā un Krievijā. Vārdu “nozagšana” jeb angliski “steal” regulāri izmantoja arī ASV prezidents Donalds Tramps un viņa partija, nepamatoti stāstot, ka demokrāti it kā krāpušies 2020. gada prezidenta vēlēšanās un plānojuši to darīt arī 2024. gadā.
Nav nekādu pierādījumu, ka iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās 2020. gada augustā kas tāds būtu noticis.
Saskaņa tajās saņēma otru lielāko balsu skaitu jeb 16,9 %. Tolaik partijas līderis Nils Ušakovs norādīja uz partijas elektorāta zemo aktivitāti. Taču viņš piebilda, ka Saskaņas ideoloģija joprojām esot pieprasīta, jo “Saskaņas vēlētāji, kas balsot neaizgāja, nedevās vēlēt par citām partijām.” Togad Rīgas domes vēlēšanās bija problēmas ar neapzīmogotām aploksnēm, un divi Saskaņas kandidāti par to iesniedza sūdzības. Taču Re:Check neatrada, ka kāds kandidāts būtu runājis par nozagšanu vai rezultātu viltošanu.
Kameņeckis Re:Check rakstiski atbildēja, ka neapšauba 2020. gada vēlēšanas. Video neesot bijis par to. Deputāts “nozagto pilsētu” lietojis kā metaforu, lai parādītu vilšanās sajūtu, ko izjūtot liela daļa rīdzinieku. “Cilvēki aizvien biežāk sev saka: “Es tāpat neko nevaru ietekmēt”. No tā rodas apātija, atsvešinātība, atteikšanās piedalīties. Un tas ir nozagtās pilsētas paradokss: tā it kā vēl ir tava, bet tu tajā vairs neesi nekas,” pauž Kameņeckis.
Uz jautājumu, kāpēc partija vai tās līderis Nils Ušakovs pirms gandrīz pieciem gadiem neko neteica par nozagšanu, Kameņeckis atbildēja, ka Ušakovs “dažreiz mēdz izteikties diplomātiskāk nekā viņa kolēģi”.
Secinājums: Vēlēšanu kontekstā vārdu “nozagšana” parasti lieto, runājot par rezultātu viltošanu vai nelikumīgu ietekmēšanu. Nav pamata apgalvot, ka 2020. gada ārkārtas vēlēšanās nozaga Rīgu. Kameņeckis Re:Check skaidro, ka video neapšaubīja vēlēšanu rezultātus un “nozagšanu” lietojis kā metaforu, runājot par vēlētāju vilšanos.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.