Grafēns un toksiski lipīdi: dezinformatori maldina par Covid pošu sastāvu

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Facebook populārs kļuvis kāda dezinformācijas kanāla video par vakcīnu sastāvdaļām. Pusotru stundu garajā video izskan daudz dažādu maldu, piemēram, ka mRNS Covid vakcīnu sastāvā ir grafēns un toksiski lipīdi jeb taukvielas. Tā nav taisnība. Video paustie maldi balstās uz nepareizu un sagrozītu informāciju.

Covid vakcīnās nav grafēna

Moderna un Pfizer ražotās Covid vakcīnas sastāv no mRNS molekulām un apvalka, ko veido dažādu lipīdu jeb taukvielu nanodaļiņas. Šis apvalks ir nepieciešams, lai mRNS molekulas, kas iemāca imūnsistēmai cīnīties pret Covid, varētu netraucēti nonākt cilvēka šūnās. Viens no video autoriem stāsta, ka uz lipīdu nanodaļinām esot grafēna oksīds:

“Pati lielākā, smagākā [apvalka] sastāvdaļa ir šīs “sēnītes”. Un uz to sēnīšu galvām ir grafēna oksīds. Pfizer un Moderna firmām tas ir ierakstīts… nav rakstīts grafēna oksīds, bet grafēna oksīds veido tā saucamo lipīdu, un tas saucas pegilēts lipīds. Vārds pegilēts pats par sevi ietver, ka tas ir tāds, kas satur grafēna oksīdu.”

Grafēns ir plānākā iespējamā – vienu atoma bieza – grafīta kārtiņa. Pēc ķīmiskās struktūras tas ir tāds pats kā grafīts, kuru izmanto, piemēram zīmuļos. Grafēns ir viegls, izturīgs, caurspīdīgs un labi vada elektrību. Pētnieki cer to izmantot elektroierīcēs, piemēram, datoru čipos.

Moderna un Pfizer Covid vakcīnās grafēna nav. Šī viela nav norādīta ne vienas, ne otras potes sastāvā. Tas, ka kāda viela ir “pegilēta”, nenozīmē, ka tajā ir grafēna oksīds. Pegilēšana ir process, kurā vielai – šajā gadījumā lipīdiem – pievieno polietilēna glikolu. Polietilēna glikols un grafēna oksīds ir divas dažādas ķīmiskas vielas.

Attēls: Grafēna oksīda (pa kreisi) un polietilēna glikola (pa labi) struktūrformulas. Avots: Wikimedia Commons.

Grafēns un grafēna oksīds kļuva par sazvērestību teorētiķu bubuli Covid-19 pandēmijas laikā. Ne reizi vien izskanēja, ka tas esot atrodams vakcīnu un medicīnisko masku sastāvā. Grafēns it kā ļauj kontrolēt cilvēkus ar 5G tehnoloģijām vai izsekot ar GPS. Iespējams, sazvērestības teorijas ir saistītas ar materiāla potenciālo pielietojumu datoru čipos.

Tāpat jāmin, ka Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, tajā skaitā Latvijā, pārbauda, vai katrai vakcīnu partijai vakcīnu sastāvs ir tāds pats, kā regulējošo iestāžu apstiprinātajos dokumentos. Šo kvalitātes kontroli veic no farmācijas uzņēmumiem neatkarīgas EEZ valstu oficiālās zāļu kontroles laboratorijas (ang. – official medicines control laboratories, OMCL). Laboratorijas pārbauda, kādas vielas ir vakcīnu sastāvā un kādā daudzumā. 

Kā pierādījums grafēna klātbūtnei potēs video minēts, ka to vakcīnās atradis Almērijas Universitātes klimata pētnieks Pablo Kampra. Par to, kādēļ viņa secinājumi nav ticami, Re:Check iepriekš rakstīja šeit. 

Nanolipīdu apvalks nav toksisks

mRNS potes satur nanolipīdu apvalku, kas sastāv no dažādiem lipīdiem jeb taukvielām. Video autore atradusi, ka šos lipīdus pārdod biotehnoloģijas firma Cayman Chemicals. Viņa rāda vielu pavadošos dokumentus un stāsta:

“Ražotājs norāda, ka materiāls jāuzskata par bīstamu, līdz būs pieejama cita informācija, ka to nedrīkst norīt, ieelpot, nedrīkst acīs iedabūt un ka šis produkts paredzēts tikai izpētei un nav paredzēts cilvēku vai veterinārajai diagnostikai vai terapijai.”

Autore vedina domāt, ka šo lipīdu dēļ vakcīna ir bīstama. Cayman Chemicals ir pētniecībai paredzētu vielu ražotājs. Firmas produkti nav domāti lietošanai medicīnā. Visiem ražotāja produktiem ir viens un tas pats brīdinājums, tajā skaitā vielām, ko cilvēki ikdienā uzņem ar pārtiku, piemēram, B12 vitamīnam un C vitamīnam.

Video autore arī apraksta instrukcijā norādītās sekas, kas var rasties pēc šo lipīdu ieelpošanas, apēšanas vai ieberzēšanas acīs. Šāda saskare ar vielam ir pilnīgi kas cits nekā to uzņemšana ar vakcīnu, kurā konkrētie lipīdi ir mikroskopiskā daudzumā un sasaistīti ar citām vielām. Tāpat jāmin, ka šie lipīdi nav tīrā formā. Piemēram, video minētais lipīds SM-102 ir izšķīdināts etanolā jeb vielā, ko sadzīvē sauc par alkoholu. Līdz ar to drošības brīdinājumi attiecas arī uz etanolu.

Tālāk video autore lasa Amerikas Ķīmiķu biedrības rakstu par nanolipīdu apvalka izveidošanas vēsturi. Viņa tajā it kā atrod pierādījumus, ka vakcīnās esošās lipīdu daļiņas esot toksiskas:

“Ražotāji un izveidotāji paši atzīst, ka pozitīvi lādēti lipīdi ir sasodīti toksiski (..) un viens no tiem, kas veido tauku bumbiņu, ir pozitīvi lādēts. Vai jūs zināt pozitīvi lādētus taukus? Tādu nav principā. To nevar nosaukt par lipīdu vai tauku.”

Ķīmiķu biedrības rakstā tik tiešām ir minēts, ka pozitīvi lādēti lipīdi ir toksiski šūnām, taču video autore noklusē, ka šādus lipīdus potēs neizmanto. Rakstā skaidrots, ka mRNS vakcīnās izmanto lipīdus, kurus var regulēt, vai tie ir vai nav lādēti. Skābā vidē – tādā, kurā ir zema pH vērtība – šie lipīdi ir pozitīvi lādēti un var sasaistīties ar negatīvi lādētajām mRNS molekulām. Nonākot neitrālā vidē, piemēram, cilvēka ķermenī, kur vairumā ir netriāls pH, lipīdu molekulas vairs nav lādētas. Šādus lipīdus izmanto Moderna un Pfizer Covid vakcīnās.

Video autore apgalvo, ka nanolipīdi ir arī Janssen Covid vakcīnā, un tādēļ cilvēkiem nemaz neesot bijusi iespējā izvēlēties dažādas potes. Arī tā nav taisnība. Janssen vakcīna sastāv no novājināta adenovīrusa, kurš spēj ražot Covid vīrusa pīķa olbaltumvielu. Cilvēka imūnā sistēma to izmanto, lai iemācītos cīnīties pret Covid vīrusu. Adenovīruss ir drošs, jo tas ir modificēts tā, lai tas nespētu vairoties cilvēka organismā. 

Pfizer vakcīnās nav oliņu

Video autore stāsta par kādu poļu pētnieku, kas Pfizer potēs it kā atklājis daļēji sintētiskas radības:

“Manuprāt, pats šokējošākais, ko kāds atradis, pieder poļu pētniekam Frankam Zalevskim (..) Viņš dabūja piecus Pfizer flakonus un viņš izdomāja tos uzlikt uz grafīta pamatnes un paskatīties, kas izveidojas. (..) Viņš viena flakona šķīdumā ieraudzīja tādas kā olas un pēc trim četrām dienām no tām izauga – uz grafīta pamatnes – radījumi, kam bija trīs garas kājas un maza maza galviņa.”

Poļu faktu pārbaudītāji no Demagog iepriekš skaidrojuši, ka Franks Zalevskis ir ģeoloģijas doktors. Viņa izglītība nav nekādi saistīta ar medicīnu vai vakcīnām Tāpat Zalevskis ir regulārs sazvērestību teoriju izplatītājs. Piemēram, viņš ir apgalvojis, ka dzīvība uz zemes radusies no slāviem, kuri ieradušies no kosmosa.

2021. gadā Francijas faktu pārbaudītāji no Agence France-Presse (AFP) uzzināja, ka Zalevskis eksperimentu veicis Polijas Jagaiļa Universitātes elektronmikroskopijas laboratorijā. Tolaik laboratoriju vadīja ģeologs Mareks Mičaliks. Viņš AFP skaidroja, ka laboratorija nav piemērota, lai analizētu farmācijas paraugus. Piemēram, tā nav pietiekami sterila, lai nodrošinātu, ka paraugos nenonāk dažādi piejaukumi no apkārtējās vides. Nav zināms, kur Zalevskis dabūjis flakonus un kādos apstākļos viņš tos uzglabājis. Mičaliks norāda, ka paraugi vairākas dienas stāvējuši Zalevska mājās, kur tie varēja tikt piesārņoti, piemēram, ar putekļiem vai mikroskopiskām sēnītēm. 

Tikai Covid vakcīnas balstās uz mRNS tehnoloģiju

Otrs video autors maldina, ka patlaban visas vakcīnas ir mRNS vakcīnas:

“Visas šobrīd arī difterijas, visas šobrīd vakcīnas ir mRNS vakcīnas.”

Tā nav taisnība. Pašlaik vienīgās mRNS vakcīnas, kas ir apstiprinātas un tiek izmantotas cilvēku vakcinēšanā, ir pret Covid. Nākotnē šādu vakcīnu varētu būt vairāk, jo pašlaik notiek vairāku jaunu mRNS vakcīnu klīniskie pētījumi. Arī, piemēram, pret sezonālo gripu.

Patlaban lielākā daļa vakcīnu satur novājinātu vai inaktivētu vīrusa vai baktērijas formu vai nelielu vīrusa vai baktērijas daļu, ko dēvē par antigēnu. Piemēram, kombinētajā difterijas vakcīnā izmanto neaktīvu baktērijas toksīnu. Citām Latvijā apstiprinātajām vakcīnām nav nekādas saistības ar mRNS tehnoloģiju.

Vai publikācija pierāda, ka vakcīnas bojā sarkanās asins šūnas?

Video arī runāts par kādu it kā akadēmiskajā žurnālā International Journal of Vaccine Theory, Practice, and Research publicētu pētījumu. Tajā 1006 cilvēkiem, kas bija saņēmuši mRNS potes, pārbaudīja asinis ar tumšā lauka mikroskopu. 94% dalībnieku esot bijušas “anormālas” sarkanās asinis šūnas jeb sarkanie asinsķermenīši. Autori arī nepamatoti apgalvo, ka atsevišķos asins paraugos ir grafēnam līdzīgi veidojumi. Tā sauktais pētījums ir stipri apšaubāms. Par to liecina vairākas lietas.

Pirmkārt, pētījumā ir būtiski trūkumi. Tajā nav nevakcinētas kontrolgrupas, ar kuru salīdzina vakcinēto cilvēku asins paraugus. Tāpat autori to, vai šūnas ir anormālas, nosaka “uz aci”. Būtu sagaidāms, ka tas tiktu kvantificēts pēc kādiem objektīviem standartiem.

Otrkārt, maz ticams, ka raksta autori ir kompetenti izstrādāt pētījumus par asins šūnām. Viens no viņiem zobārsts, otrs – ķirurgs un akupunktūrists, bet trešais – otorinolaringologs.

Treškārt, raksts publicēts nevis recenzētā akadēmiskā žurnālā, bet interneta vietnē, kurā vakcīnskeptiķi izplata dezinformāciju. Tajā publicētos maldus un melus ne reizi vien atspēkojuši zinātnieki un faktu pārbaudītāji, tajā skaitā Re:Check. “Žurnāla” galvenais redaktors Džons Ollers ir pensionēts valodnieks, kurš arī pats regulāri izplata melus, ka vakcīnas izraisa autismu. Re:Check iepriekš rakstījis, ka tā nav taisnība.

Ceturtkārt, publikācijas teksts liecina, ka autori nav bijuši neitrāli. Piemēram, autori Covid vakcīnu liek pēdiņās un to sauc par “tā saukto vakcīnu”.

Secinājums: Covid vakcīnās nav grafēna. Nanolipīdu apvalks, kurā atrodas mRNS molekulas, nav toksisks. Janssen vakcīnās nav mRNS potēs izmantotie nanolipīdi. Pfizer vakcīnās nav oliņu, no kurām izšķiļas trīskājaini radījumi. Patlaban tikai Covid vakcīnas balstās uz mRNS tehnoloģiju. Pētījums par Covid vakcīnu ietekmi uz sarkanajiem asinsķermenīšiem ir stipri apšaubāms.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.