Elektrības cena biržā pieaugusi vairāku faktoru dēļ

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Vairākos sociālo mediju ierakstos augstās elektrības cenas biržā Nord Pool saista ar Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas energosistēmu tīkla BRELL. Cena biržā tiešām augusi, taču līdzīgi kāpumi un kritumi bijuši arī iepriekš. Šobrīd cenas pieaugumu Baltijas un Ziemeļvalstīs skaidro galvenokārt ar laikapstākļu ietekmi – ir mazāk vēja, līdz ar to sarukusi lētās vēja enerģijas izstrāde, un aukstais laiks palielinājis pieprasījumu. Tāpat dārgāka kļuvusi dabasgāze.

Kāds lietotājs 14. februāra Facebook ierakstā pauž:

“Parādiet man to, kurš pieņēma lēmumu atslēgties no BRELL un parakstījās uz šī rīkojuma… man tā gribas paskatīties viņam acīs un pajautāt, cik viņam pielika pie algas, lai viņš ar savu parakstu piekristu tam, ka tagad var “slaukt” visu Latviju.. ”

Autors ierakstam pievienoja attēlu ar biržas cenām 14. un 15. februārī. Ar viņa ierakstu dalījušies 460 lietotāji.

Ko nozīmē atslēgšanās no BRELL tīkla?

Latvija 2022. gada maijā pārtrauca elektroenerģijas importu no Krievijas. Taču valsts joprojām bija energosistēmu tīklā BRELL, kuru veidoja Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas. Būšana elektrotīklā nodrošināja atsevišķu elektrosistēmu stabilitāti. 

Lai veicinātu enerģētisko neatkarību no Krievijas, Baltijas valstis 8. februārī atslēdzās no BRELL elektrosistēmas un 9. februārī sinhronizējās ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. 

Pēc BRELL tīkla pamešanas Baltijas valstīm nāksies uzturēt lielākas jaudas rezerves. Tā rezultātā elektrības rēķini Latvijā varētu palielināties, taču pieaugums nebūs lielāks par 5%, Re:Check iepriekš norādīja Klimata un enerģētikas ministrijā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. Nākamajos gados izmaksas par rezervju uzturēšanu varētu sarukt, jo šogad rudenī sāks darboties AS Augstsprieguma tīkls elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas.

Vai atslēgšanās no BRELL tīkla ietekmēja cenu?

Pēc šī notikuma cena Nord Pool biržā Baltijas valstīs tiešām kāpusi. Tas noticis arī Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Līdz šim augstākā diennakts vidējā cena pēc atslēgšanās Baltijas valstīs bija 15. februārī – 269,25 eiro/MWh. Igaunijas elektropārvades tīklu operators Elering un Latvijas uzņēmums Latvenergo cenas kāpumu skaidro ar vairāku faktoru kopumu.

Pirmkārt, ir mazāk vēja un līdz ar to netiek saražota lētā vēja enerģija. Otrkārt, ir zemāka gaisa temperatūra, tāpēc palielinājies pieprasījums. Treškārt, kāpusi gāzes cena. Vēl viens iemesls ir pārrautais elektrokabelis starp Igauniju un Somiju, kas ierobežo lētās elektroenerģijas nonākšanu Baltijas valstīs. Sava loma ir arī aiziešanai no BRELL tīkla. Baltijas valstis pieslēdzās kontinentālās Eiropas vienotajam elektrotīklam caur Lietuvas-Polijas savienojumu. Ierobežotas tika arī jaudas Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojumā, Re:Check telefonsarunā skaidroja Latvenergo enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis. Proti, no pieejamajiem 700 megavatiem jaudas samazinātas līdz 600 megavatiem – ārpuskārtas notikumam rezervēti 100 megavati. “Lai pārvades operators šos 100 megavatus var pielietot, sabalansējot Baltijas valstis ar Zviedrijas palīdzību. Bet arī šie ierobežotie 100 megavati ir tie, kas traucē apmainīties ar komerciālām importa, eksporta plūsmām starp Zviedriju un Baltijas valstīm,” paskaidroja Lūsis. Re:Check pieminēja Lūsim sociālajos medijos pausto, ka cenās vainojama tikai aiziešana no Krievijas elektrotīkla. Viņš skaidroja, ka šajā gadījumā sakritību padara par cēloņsakarību. 

Līdzīgi vai pat lielāki cenas kāpumi biržā bija arī iepriekš. Piemēram, pērnā gada 5. janvārī jeb krietni pirms atslēgšanās no BRELL tīkla elektrības cena Lietuvā un Latvijā pakāpās līdz 670,83, bet Igaunijā pat līdz 890,54 eiro/MWh. Latvijā pēc tam izplatīja maldus, ka elektrības cena it kā paaugstināta mākslīgi. Toreiz uzņēmums Augstsprieguma tīkls šo lēcienu skaidroja ar lielo salu, kas veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, un ar remontiem elektrostacijās. No janvāra otrās nedēļas Latvijā vidējā elektroenerģijas cena samazinājās, jo siltāku laikapstākļu dēļ samazinājās patēriņš, palielinājās izstrāde vēja elektrostacijās un pieauga elektroenerģijas plūsmas no Somijas, kur vidējā elektroenerģijas cena bija zemāka.

Līdzīgs cenas kāpums kā šobrīd Baltijas valstīs bija arī 2023. gada 21. novembrī – 287,87 eiro/MWh. Arī toreiz pieaugumam bija vairāki iemesli, piemēram, zemāka gaisa temperatūra un pieaugušais patēriņš, kā arī neplānota Somijas lielākās atomelektrostacijas Olkiluoto 3. reaktora atslēgšana.

Sociālajos medijos arī iepriekš izplatīti maldinoši apgalvojumi par Baltijas valstu atslēgšanos no BRELL tīkla. Par tiem Re:Check rakstīja šeit, šeit, šeit un šeit.

Secinājums: Nav pamata saistīt cenas pieaugumu Nord Pool biržā tikai ar Baltijas valstu atslēgšanos no BRELL tīkla. Elektrības cenas kāpumam biržā ir vairāki iemesli, un pievienošanās Eiropas tīklam ir tikai viens no tiem.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.