Vairāki simti Facebook lietotāju dalījušies ar ierakstu par krītošo dzimstību un augošo mirstību Singapūrā. Ieraksta autors lēš, ka tajā vainojamas Covid vakcīnas. Taču tam nav nekāda pamata. Pandēmijas laikā valstīs ar augstāku vakcinācijas aptveri mira mazāk cilvēku. Ja ņem vērā iedzīvotāju vecuma sadalījumu, Singapūrā ir zemāka mirstība nekā pirms pandēmijas. Covid potes nekādi neietekmē ne auglību, ne grūtniecību.
Ierakstā pausts:
“Singapūra ir izsludinājusi trauksmi pēc tam, kad valdība ir publicēja jaunos, šausminošus statistikas datus, kas liecina par katastrofālu iedzīvotāju skaita samazināšanos valstī pēc Covid epidēmijas! (..) Dati liecina, ka pēc tam dzimstība ir strauji samazinājusies, savukārt mirstība strauji pieaugusi. (..) Protams, oficiālā līmenī par to saistību ar šļuras duršanu un covidteroru neviens pat neiepīkstas, bet… cik ilgi tas paliks slēpts?”
Singapūrā vakcinācija pret Covid sākās 2020. gada decembrī. Atšķirībā no Latvijas Singapūrā nebija prioritāro grupu un jau pašā sākumā visi varēja saņemt potes.
Singapūrā 2021. gadā nomira 24,2 tūkstoši cilvēku. Tas bija par 1535 nāvēm vairāk nekā prognozēts. Tātad Singapūrā paredzamā mirstība pārsniegta par 6,7%. Tas ir līdzīgi kā citās attīstītajās valstīs, kurās bija augsta vakcinācijas aptvere. Singapūras Veselības ministrija 2022. gadā skaidroja, ka vairāk nekā pusi no papildu nāvēm izraisījis Covid. Re:Check secināja, ka valstīs, kurās vakcinācijas aptvere bija mazāka, 2021. gadā bija vairāk papildu nāvju. Ja vakcīnas būtu palielinājušas mirstību, būtu sagaidāms pretējais.
Avoti: Our World in Data, BMJ Public Health.
Kopš pandēmijas sākuma mirstības koeficients Singapūrā ir palielinājies no piecām līdz sešām nāvēm uz 1000 iedzīvotājiem. Tam iemesls varētu būt strauji novecojošā sabiedrība. Ja salīdzina, cik cilvēki miruši dažādās vecuma grupās, tad mirstība nav augusi. Piemēram, 2019. gadā vecumā grupā 55–59 mirstības koeficients bija 3,7, bet 2024. gadā – 3,5. Vairumā vecuma grupu koeficients nav mainījies vai ir sarucis.
Covid vakcīnas nesamazina dzimstību
Ieraksta autors arī apgalvoja, ka Covid potes vainojamas pie dzīmstības krituma Singapūtā. Taču tam nav nekāda pamata.
Singapūrā līdzīgi kā lielā daļā attīstīto valstu kopš pagājušā gadsimta vidus samazinājusies dzimstība. Iemesli līdz galam nav skaidri, taču eksperti Singapūras laikrakstam The Straits Times minējuši stresu, uztraukumu par finansiālo drošību nākotnē un vērtību maiņu. Pēdējos divos gados dzimstība Singapūrā bija zemāka nekā jebkad. Singapūras Nacionālās universitātes socioloģijas profesore un demogrāfijas eksperte Džīna Janga lēš, ka antirekords sasniegts tādēļ, ka valstī ir arvien mazāk fertilā vecuma sieviešu.
Vakcinācija nekādi neietekmē ne auglību, ne grūtniecību, skaidro Rīgas Dzemdību nams. To apliecina arī virkne akadēmisku publikāciju, kurās neatkarīgi zinātnieki apkopojuši pētījumu par Covid potēm un auglību.
Secinājums: Nav pamata apgalvot, ka Covid vakcīnas Singapūrā samazināja dzimstību un palielināja mirstību. Covid potes neietekmē ne auglību, ne grūtniecību.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.