Dzeramā soda nenovērš un neārstē vēzi

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Facebook populārs kļuvis video, kurā vēža profilaksei un ārstēšanai iesaka lietot dzeramo sodu. Tas nav zinātniski pamatoti. Patlaban daži pētījumi liecina, ka dzeramā soda var veicināt ķīmijterapijas un imūnterapijas efektivitāti. Taču pati par sevi sodas lietošana nav efektīva vēža ārstēšanas vai novēršanas metode.

Video pausts:

“Draugi, kā pareizi pagatavot dzeramo sodu vēža profilaksei? (..) Notiek tāds process – jūs iedzerat sodu un pēc 15 minūtēm sākas spēcīga organisma attīrīšanās.”

Termins “vēzis” apraksta plašu slimību loku, kam kopīga ir nekontrolēta šūnu dalīšanās jeb vairošanās. Šīs nekontrolētās šūnas var ceļot pa organismu un sākt augt arī citās vietās. Re:Check zinātniskajā literatūrā neatrada nekādus pierādījumus, ka dzeramās sodas jeb nātrija bikarbonāta lietošana uzturā novērš vēzi.

Video paustais balstās uz teoriju, ka vēzi izraisa pārāk skāba vide organismā. Dzeramā soda skābes neitralizē. Līdz ar to teorijas piekritēji uzskata, ka soda var samazināt organisma skābumu un novērst vēzi. Teorija nav zinātniski pamatota. Tās pirmsākumi meklējami pirms vairāk nekā 100 gadiem Vācijā. Pētnieks Oto Vārburgs novēroja, ka ļaundabīgu audzēju šūnas enerģiju ražo citādi nekā veselās. Vēža audos rodas pienskābe un samazinās apkārtējais pH. Jo zemāks pH, jo skābāka vide. Vārburgs sprieda, ka izmaiņas šūnu vielmaiņā varētu būt vēža cēlonis. Taču mūsdienās ir zināms, ka tās ir vēža sekas, nevis cēlonis. Proti, kad audzējs aug lielāks, tā centram nepiekļūst asinsvadi un vēža šūnām sāk trūkt skābekļa enerģijas ražošanai. Tādēļ vēža šūnas pārslēdzas uz mazāk efektīvu enerģijas ražošanas alternatīvu un rodas pienskābe, kas padara skābākus vēža audus.

Tātad nevis skābums audos izraisa vēzi, bet otrādi – vēzis dara audus skābākus.

Katrā orgānā ir noteikts pH intervāls, piemēram, arteriālajās asinīs pH ir 7,35–7,45. Organismiem ir speciāli ķīmiskie mehānismi, lai nodrošinātu, ka pH orgānos paliek pareizajās robežās. Ja tā nebūtu, nevarētu notikt dzīvības procesi. Dzeramā soda var uz īsu laiku paaugstināt asins pH. Ja tas notiek regulāri vai sodas deva ir pārāk liela, cilvēkam var rasties sirds, asinsrites un muskuļu problēmas.

Vēzi var izraisīt, piemēram, kaitīgs starojums, vīrusi vai kancerogēnas vielas. Dažkārt ar vēzi saistītas mutācijas gēnos rodas pašas no sevis vai ir cilvēkā jau no dzimšanas. Liela loma tam, vai cilvēkam attīstās vēzis, ir arī imunitātei, jo viens no imūnšūnu uzdevumiem ir atpazīt un iznīcināt vēža šūnas.

Vai dzeramā soda palīdz ārstēt vēzi?

Video autors turpina par vēža ārstēšanu:

“Mums šeit Francijā ir pazīstama kāda meitene, kura slimo ar vēzi. Un viņa katru dienu trīsreiz dienā pirms ēšanas lieto kapsulas. (..) Un kas bija šajās kapsulās? Kapsulās bija parastais bikarbonāts jeb soda. (..) un bērns, paldies Dievam, dzīvo un veseļojas. (..) Proti, šeit Eiropā to praktizē un šeit tas skaitās normāli. Pats profesors Ņeumivakins izārstēja ļoti daudz cilvēku, kas uzticējās, jo viņam bija savs veselības centrs, kur cilvēki nāca ārstēties.”

Video autors kā informācijas avotu min nu jau mirušo krievu ārstu Ivanu Ņeumivakinu, kurš pensijā pievērsās alternatīvajai medicīnai. Ņeumivakins uzskatījis, ka vēzi izraisa galvenokārt nepareiza ēdiena košļāšana. Viņš teju pret katru kaiti ieteica lietot dzeramo sodu vai ūdeņraža pārskābi.

Patlaban nav pierādījumu, ka dzeramā soda var izārstēt vēzi. Vēža ārstēšanai izmanto dažādas metodes, par kurām plašāk var lasīt šeit.

Skābie apstākļi vēža audos kaitē pašām vēža šūnām, tāpēc tām nākas pielāgoties. Šī pielāgošanās traucē imūnsistēmai un medikamentiem cīnīties pret vēzi. Skābā vide arī veicina metastāžu rašanos – vēža šūnu ceļošanu uz citiem orgāniem. Līdz ar to pētnieki centušies saprast, vai skābās vides neitralizēšana var būt papildu metode, ko lieto kombinācijā ar tradicionāliem vēža ārstēšanas veidiem.

Vairākos pētījumos pelēm, kas slimoja ar vēzi, aizvietoja ūdeni ar dzeramās sodas šķīdumu. Šīm pelēm bija zemāks metastāžu risks nekā pārējām. Vēl kādā pētījumā ar pelēm konstatēts, ka augsta sodas deva palielina dažu imūnterapijas veidu efektivitāti, bet citu – ne. Pētījumu par cilvēkiem ir ļoti maz. Pirms pāris gadiem Japānā kāda zinātnieku grupa publicēja divus pirmās fāzes klīniskos pētījumus ar nelielu dalībnieku skaitu. Viņi secināja – plaušu un aizkuņga dziedzera vēža pacientiem, kas paralēli ķīmijterapijai lietoja dzeramo sodu, bija garāks mūžs.

Būtiski, ka gan pētījumos ar pelēm, gan pētījumos ar cilvēkiem dzeramās sodas pozitīvais efekts redzams tikai kombinācijā ar jau pierādītām ārstēšanas metodēm.

Pētnieki meklē arī citus veidus, kā samazināt vēža audu pH. Piemēram, 2016. gadā Džedzjanas Universitātes Medicīnas skolas zinātnieki pētījuma laikā injicēja dzeramās sodas šķīdumu aknu vēža pacientu audzējos. Pētnieki secināja, ka tas palielina noteikta ķīmijterapijas veida efektivitāti. Par spīti tam injekcijas ar sodu neietekmēja pacientu dzīvildzi. 

Secinājums: Nav pierādījumu, ka dzeramā soda samazina vēža risku. Iespējams, dzeramās sodas lietošana veicina ķīmijterapijas un imūnterapijas efektivitāti. Dzeramās sodas lietošana nav zinātniski pamatota vēža ārstēšanas metode.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.