CO2 vecina globālo sasilšanu; klimata pārmaiņu modeļi bijuši pareizi

Facebook populārs kļuvis Austrālijas klimatskeptiķa un kalnrūpniecības ģeologa Iana Plimera video, kurā viņš stāsta, ka pretēji zinātnieku secinātajam ogļskābā gāze jeb CO2 atvēsina Zemi, nevis to sasilda. Viņš arī nepareizi apraksta vēsturiskos temperatūras datus un maldina, ka klimata modeļi izrādījušies kļūdaini.

Plimers ir ģeologs, kurš strādā naftas, dabasgāzes un citu derīgo izrakteņu uzņēmumos.

Vai CO2 atvēsina Zemi?

Nav taisnība

Plimers stāsta:

“Neviens nekad nav pierādījis, ka cilvēku radītās oglekļa dioksīda emisijas izraisa globālo sasilšanu. [Tas] nekad nav parādīts. Un, ja to varētu pierādīt, tad jums būtu jāpierāda, ka 97% emisiju, kas ir dabiskas, neveicina globālo sasilšanu. (..) Mēs 200 gadus zinām no ķīmijas, ka tas ir tieši otrādi.”

Saskaņā ar teju visu pasaules klimata zinātnieku pausto izteikti straujā Zemes sasilšana pēdējos 150 gados ir galvenokārt izraisījušas cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes, tajā skaitā ogļskābā gāze.

CO2 padara Zemi siltāku, nevis “tieši otrādi”, kā stāsta Plimers. Zinātniekiem ir zināms, kā tas notiek. Kad Saules starojums sasniedz Zemi, daļa tiek absorbēta un pēc tam atstarota atpakaļ kā infrasarkanais starojums. Tas ir neredzams starojums, ko jūtam kā siltumu. Kad infrasarkanais starojums no Zemes virsmas nonāk atmosfērā, tas saskaras ar atmosfēras molekulām. Siltumnīcefekta gāzes, piemēram, CO2 un metāns (CH4) starojumu “noķer” un tikai daļa no tā nonāk visumā, bet daļa – nonāk atpakaļ uz Zemes. Jo atmosfērā vairāk siltumnīcefekta gāzu, jo mazāk infrasarkanās radiācijas nonāk atpakaļ visumā un jo vairāk Zeme sasilst.

Foto: Siltumnīcefekts. Avots: Wikimedia Commons (publicēts Kolumbijas Universitātes tīmekļa vietnē)

CO2 emisijas rodas arī dabiski, taču tā sauktie oglekļa piesaistītāji, piemēram, augi un okeāni, kas tās atsver. Šī CO2 aprite notur klimatu balansā. Taču kopš industrializācijas 19. gadsimta vidū cilvēki strauji rada arvien vairāk ogļaskābās gāzes, un daba to nespēj atsvērt. Tādēļ atmosfēras CO2 koncentrācija pēdējos 175 gados palielinājusies par 50 procentiem. Bez cilvēku darbības CO2 koncentrācija atmosfērā būtu stabila, medijam Reuters pērn skaidroja Londonas Impērijas koledžas klimata pētnieks Paulo Cepi.

Vai klimata pārmaiņu modeļi izrādījušies kļūdaini?

Tālāk video Plimers runā par klimata pārmaiņu modeļiem:

“Tātad ir viena cilvēku grupa, kas izmanto modeļus, un cita cilvēku grupa… (..) mēs izmantojam pierādījumus, Un tie nav saskaņā. Un, ja tie nav saskaņā, ir jāizmet modeļi, kas, mēs esam redzējuši, atkal un atkal ir nepareizi.”

Nav taisnība

Kā 2019. gadā secināja zinātnieki akadēmiskajā žurnālā Geophysical Research Letters, lielākā daļa klimata pārmaiņu modeļu bijuši precīzi. Viņi izvērtēja to, cik lielā mērā piepildījušies 17 globālās temperatūras pārmaiņu modeļi, kas izstrādāti no 1970. līdz 2007. gadam. Vairāk nekā puse jeb 10 no 17 modeļiem atbilda reālajām temperatūras izmaiņām. Turklāt četri no neprecīzajiem modeļiem bija nevis nekorekti izstrādāti, bet vienkārši paredzēja citu klimatu ietekmējošu faktoru apmēru (piemēram, ka cilvēki mazāk vai vairāk ražos siltumnīcefekta gāzes). “Modeļu simulācijas no 1970. līdz 2007. gadam prasmīgi prognozēja, kā nākotnē mainīsies vidējā globālā Zemes virsmas temperatūra,” pētnieki norāda publikācijas secinājumos.

Vai pēdējos tūkstošos gadu pasaule ķluvusi vēsāka?

Nav taisnība

Plimers runā arī par vēsturiskajiem temperatūras datiem:

“Ja kāds saka, ka šī ir rekordkarstākā diena, jums ir jājautā, kopš kura laika? Ja tā ir karstākā diena 120 000 gadu laikā, tad tas ir rekords. Bet no kura laika? Tātad, ja ņemam mūsu starpleduslaikmetu, kas bija pirms 4000 gadiem, tad tas bija par 5°C siltāks, tātad ir vēsāks. Ja mēs atgriežamies pie Jēzus laika, kad bija silts, tad tagad ir par četriem grādiem vēsāks nekā tagad. Ja ejam uz tumšajiem laikiem [viduslaikiem], uz vikingu laikmetu, tad kopš tā laika esam sasilšu. Ja atceramies viduslaiku sasilšanu, tad kopš tā laika esam atdzisuši.”

Plimers rada maldinošu iespaidu, ka pēdējos pāris tūkstošos gadu laikā Zemes vidējā temperatūra lēkājusi šurpu turpu un zinātnieki to slēpjot.

Klimata pētniecības organizācijas zinātnieks Zīks Hausfāters Reuters pērn skaidroja, ka globālo temperatūru cilvēki sāka mērīt tikai ap 1850. gadu. Senāku periodu temperatūru nosaka netieši, piemēram, analizējot koku gadskārtas un ledāju ķīmisko sastāvu. Vēsturiskie dati nepierāda video paustos skaitļus. Piemēram, viduslaiku sasilšanā dažviet pasaulē bija siltāk nekā tagad, taču vidējā globālā virsmas temperatūra bija zemāka.

Kā norāda NASA, pēdējoreiz tik augsta vidējā globālā temperatūra kā tagad bija pirms vairāk nekā 100 tūkstošiem gadu.

Atjaunīgā enerģija ir draudzīgāka klimatam

Video beigās Plimers pievēršas atjaunīgajai enerģijai:

“Ja jūs vēlaties būvēt vēja un saules enerģijas ražotnes, oglekļa dioksīda daudzums, kas vajadzīgs to būvēšanai, ir lielāks nekā to ietaupījums.”

Trūkst konteksta

Atjaunīgā enerģija nav nevainojams risinājums, taču video autors noklusē, ka fosilais kurināmais rada vairāk CO2 izmešu. Vēja ģeneratori un saules paneļi, ražojot elektrību, nerada ogļskābo gāzi, taču izmeši rodas, kad tiek izgatavota to infrastruktūra un iegūti tai nepieciešamie materiāli. ASV Enerģētikas deparments secinājis, ka, nemot vērā ražošanu un utilizāciju, vēja enerģija rada 11 gramus CO2, lai saražotu kilovatstundu elektrības. Saules enerģija saražo vidēji 43 gramus, bet ogles un dabasgāze – attiecīgi 980 un 465 gramus CO2. Tātad fosilie kurināmie uz to pašu elektrības daudzumu rada vairākus desmitus reižu vairāk CO2.

Secinājums: Globālo sasilšanu un līdz ar to arī klimata pārmaiņas izraisa siltumnīcefekta gāzu emisijas. CO2 atmosfērā aiztur Saules starojumu, kas cenšas nonākt atpakaļ visumā, un tādējādi sasilda pasauli. Pēdējoreiz tik augsta vidējā globālā temperatūra kā tagad bija pirms vairāk nekā 100 tūkstošiem gadu. Pēdējos 50 gados izstrādātie klimata pārmaiņu modeļi atbilst reālajām temperatūras izmaiņām. Pat ņemot vērā uzbūvei nepieciešamos materiālus, atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas rada mazāk siltumnīcefekta gāzu nekā foslie kurinamie.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.