Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Vulkāni rada daudzreiz vairāk klimatam kaitīgo ogļskābās gāzes izmešu nekā cilvēki. Ar šādu populāru mītu savu nostāju pret valdības plānoto klimata politiku vēršas opozīcijas partijas Latvija pirmajā vietā un Stabilitātei! pārstāvji. Viņu paustais neatbilst faktiem. Vulkānu radītā ogļskābā gāze jeb CO2 nesasniedz pat simto daļu no CO2, kas atmosfērā nonāk cilvēku darbības rezultātā.
Šā gada 9. janvārī Saeimā pirmajā lasījumā tika skatīts Klimata likumprojekts, kas, pēc izstrādātāju paustā, apkopo visas Latvijas saistības un centienus kaitīgo izmešu mazināšanā, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimata neitralitāti. Tas netika atbalstīts, jo opozīcija balsojumā nepiedalījās un valdības partijām pietrūka balsu.
Par likumprojektu diskutēja arī Latvijas Radio 4 raidījums Atvērtā saruna. Stabilitātei!Saeimas deputātes Svetlanas Čulkovas palīgs Pāvels Kuzmins tajā teica:
“Viens vulkāna izvirdums rada tādu milzīgu daudzumu CO2, kuru kaut kādas rūpnīcās saražotu vairākos gados.”
Saskaņā ar teju visu pasaules klimata zinātnieku pausto izteikti straujā Zemes sasilšana pēdējos 150 gados ir galvenokārt cilvēku darbības rezultāts. Klimata pārmaiņas notiek arī dabiski, taču tās norit tūkstošu un miljonu gadu laikā. Pēdējos 150 gados jeb kopš industrializācijas globālā vidējā temperatūra aug daudz straujāk, nekā tas notiktu dabas faktoru ietekmē.
Vulkānu izvirdumos rodas CO2, kas veicina globālo sasilšanu un līdz ar to klimata pārmaiņas. Taču, salīdzinot ar cilvēku radītajām emisijām, vulkānu ietekme uz klimatu ir neliela. Visi vulkāni kopā gadā emitē 280–360 megatonnas CO2. Savukārt cilvēku darbība, piemēram, 2023. gadā cilvēku radīja 39 tūkstošus megatonnu – tātad 108–139 reizes vairāk. Turklāt cilvēku darbības rezultātā rodas ne tikai CO2, bet arī citas siltumnīcefekta gāzes, piemēram, metāns un dislāpekļa oksīds, kas klimatam kaitē vēl vairāk. Savukārt vulkāni emitē arī sēra dioksīdu, kas uz vairākiem gadiem pazemina temperatūru.
Kuzmins Re:Check rakstiski skaidroja, ka šo informāciju atceroties vēl no skolas ģeogrāfijas stundām. Viņš arī atsūtīja žurnāla Forbes 2017. gada rakstu, taču tajā viņa teiktais netiek pierādīts. Pēc Forbes autora aprēķiniem vulkāni, vulkāniskie ezeri, vulkāniskās teritorijas un vidusokeāniskās grēdas kopā gadā emitē 645 megatonnas CO2. Forbes rakstā norādīts, ka cilvēki gadā rada 29 tūkstošus megatonnu CO2 jeb aptuveni 45 reizes vairāk nekā vulkānu un citu rakstā minēto dabas avotu emisijas.
Populārā TikTok video vulkānu emisijām pievērsies arī viens no galvenajiem Latvija pirmajā vietā sociālo mediju satura veidotājiem, Saeimas deputāta Edmunda Zivtiņa palīgs Roberts Žemaitis:
“Atceraties – Islandē bija vulkāna izvirdums? Es neatceros, kurš tas bija… 2010., 2011., 2012. gads, kad visa aviācija Eiropā apstājās. Viss nosēdās, neviens nelidoja. Atceros, ka stāstīja, ka bija tik daudz tas CO2 (..) Tas vulkāns izmeta …, cik tur visa aviācija Eiropā desmit gadu laikā.”
Uz Re:Check jautājumu, par kuru izvirdumu runājis, Žemaitis neatbildēja ne e-pastā, ne Facebook Messenger. Visticamāk, runa ir par 2010. gada 95 dienu ilgo izvirdumu Eijafjadlajegidla vulkānā. Izvirduma dēļ uz laiku slēdza vairākas Eiropas lidostas. Pēc pētnieku aplēsēm vulkāns emitēja 14,25–28,5 megatonnas CO2. Tas ir 4–8 reizes mazāk, nekā togad ES radīja aviācijas nozare. Tātad nav nekāda pamata pielīdzināt vulkāna izvirdumu vairāku gadu emisijām.
Secinājums: Saskaņā ar teju visu pasaules klimata zinātnieku pausto izteikti straujā Zemes sasilšana pēdējos 150 gados ir galvenokārt cilvēku darbības rezultāts. Salīdzinot ar cilvēku radītajām CO2 emisijām, vulkānu iespaids uz klimatu ir pavisam neliels.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.