Bērnu vakcinēšana nav indēšana; ar vakcīnām neievada čipus

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvuši apgalvojumi, ka vakcinācija ir čipēšana, Covid potes daudziem esot beigušās ar nāvi, savukārt bērnu vakcinēšana saukta par indēšanu. Tā nav taisnība. Covid pandēmijas laikā Latvijā biežāk mira pret Covid nevakcinēti cilvēki; pateicoties vakcinācijai, mūsdienās būtiski samazinājusies bērnu mirstība un nav nekāda pamata vakcināciju saukt par čipēšanu.

Kāds maldinātājs stāsta par iecerētajiem grozījumiem Vakcinācijas noteikumos. Tie paredzētu informēt vecākus par iespējamu kriminālatbildību gadījumā, ja lēmums nevakcinēt bērnus beidzies ar veselības komplikācijām vai nāvi.

Video autors pauž:

“(..) vakcinēšana, potēšana, čipēšana – sauciet to kā gribat, tas ir viens un tas pats.”

Nav nekāda pamata apgalvot, ka ar vakcīnām cilvēku organismos tiktu ievadīti čipi vai kādi citi “svešķermeņi”. Arī autors savā video šim apgalvojumam nesniedz nekādus pierādījumus. Iepriekš šādi maldi īpaši populāri bija par Covid vakcīnām. Par to Re:Check rakstīja šeit.

Video autors stāsta par sekām tam, ka pandēmijas laikā cilvēki ar dažādiem ierobežojumiem esot spiesti vakcinēties:

“Šo cilvēku dēļ devās, izdarīja attiecīgi reizēm arī liktenīgo izvēli, kas daudziem izvērtās kā invaliditāte vai nāve.”

Nāves pēc Covid potēm ir ļoti retas. Pēc Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) datiem līdz 2023. gada aprīlim visā Eiropas Savienībā bijuši 11 448 ziņojumi par iespējamiem nāves gadījumiem pēc Covid potes. Taču nav apstiprināts, ka šajos gadījumos nāves iemesls bijusi vakcīna, norāda EZA. Nāvi varēja izraisīt, piemēram, cilvēka veselības problēmas, kurām nav bijis saistības ar vakcināciju. Tolaik ES iedzīvotāji bija saņēmuši vairāk nekā 945 miljonus Covid pošu devu. Tas ir nedaudz vairāk kā viens ziņojums uz 100 000 pošu devu.

Covid vakcīnas ļoti retos gadījumos var izraisīt nāvi. Piemēram, Latvijā konstatēts viens nāves gadījums, kas ir ticami saistāms ar Covid poti. Nāves iemesls bija trombozes un trombocitopēnijas sindroms – reta blakne, kas pēc AstraZeneca vakcīnas novērota vidēji diviem cilvēkiem no 100 tūkstošiem potēto. 2021. un 2022. gadā gan no Covid, gan citiem cēloņiem biežāk mira nepotētie Latvijas iedzīvotāji. Valstīs ar augstāku vakcinācijas aptveri bijusi zemāka pārsniegtā mirstība. Par to Re:Check rakstīja, piemēram, šeit.

Covid vakcīnu blaknes parasti ir vieglas un ilgst vien pāris dienas. Latvijas Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un neatkarīgi pētījumi norāda, ka biežākās blakusparādības ir sāpes vai pietūkums injekcijas vietā, galvassāpes, muskuļu sāpes, drebuļi un drudzis. Cilvēki mēdz saskarties arī ar smagākām blaknēm, bet tās ir ļoti retas.

Tāpat video autors pauda:

“Šobrīd viņi visā pasaulē ķeras jau pie citām manipulācijām, kas attiecas uz brīvību, draudot ar cietumsodu, brīvības atņemšanu, viennozīmīgi ar vecāku tiesību atņemšanu jeb bērnu izolēšanu no saviem dabiskajiem, bioloģiskajiem vecākiem tādos gadījumos, ja vecāki izvēlas neindēt savus bērnus, nemodernizēt, nemodificēt ar dažādām substancēm.”

Nav nekāda pamata saukt bērnu vakcināciju par indēšanu, modernizēšanu vai modifikāciju.

Vakcīnu pieejamība ļāvusi izskaust bakas un ievērojami samazināt saslimstību un nāves gadījumu skaitu no tādām infekciju slimībām kā poliomielīts, masalas, stingumkrampji un citām. Vakcinācija palīdz izvairīties no smagas saslimšanas gaitas un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem ik gadu no nāves pasargā 3,5 līdz 5 miljonus pasaules iedzīvotāju.

Zāļu valsts aģentūrā Re:Check iepriekš uzsvēra, ka Latvijā no bērnu vakcinācijas kalendārā iekļautajām vakcīnām nav miris neviens cilvēks.

Latvijā rudenī īpaši daudz maldu izplatīja par difterijas vakcīnu bērniem, kad ar difteriju nomira nevakcinēts bērns. Vēsturiski difterija un citas infekciju slimības bija galvenais mazuļu un bērnu nāves cēlonis. Pēdējo 100 gadu laikā vairums šo infekciju ir iegrožotas vai pilnībā apkarotas, pateicoties vakcīnām.

Latvijā vakcinācija pret difteriju sākās pagājušā gadsimta 30. gados un kopš tā laika slimība ir gandrīz izskausta. Salīdzinājumam 1920. gadā Latvijā ar difteriju slimoja aptuveni 75 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet mūsdienās īpatsvars sarucis gandrīz 300 reizes un slimnieku skaits nereti ir saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem. Kopš 2005. gada Latvijā ar difteriju miruši pieci bērni, un neviens no viņiem nebija vakcinēts, norāda BKUS.

Par to Re:Check rakstīja šeit.

Secinājums: Sociālo mediju video bērnu vakcināciju maldinoši sauc par čipēšanu vai indēšanu. Tās pasargā no smagām saslimšanām un nāves, un nav pamata apgalvot, ka vakcīnās būtu kādi svešķermeņi. Covid vakcīnas ļoti retos gadījumos izraisa smagas blaknes vai nāvi. Latvijā no Covid un citiem iemesliem pandēmijas laikā biežāk mira nepotēti iedzīvotāji.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.