Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Kāds dezinformators Facebook apsveic Baltkrievijas diktatoru Lukašenko un cildina Baltkrieviju. Apsveikumā apgalvots, ka Baltkrievija esot viena no drošākajām valstīm pasaulē un atšķirībā no Latvijas, kurā it kā valda ielikteņi, Baltkrievijā tauta ievēlot prezidentu. Baltkrievija nav no drošākajām valstīm, un tajā nav brīvu un godīgu vēlēšanu.
Ierakstā pausts:
“Baltkrievija mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no drošākajām valstīm pasaulē.”
Ieraksta autors nemin, kas Baltkrieviju uzskata par vienu no drošākajām valstīm. Drošību izmērīt nav viegli, jo to veido dažādi faktori. Tos apkopot un salīdzināt jau vairākus gadus cenšas Pasaules ekonomikas un miera institūts savos Globālā miera indeksa ziņojumos. Institūts izmanto 23 dažādus rādītājus, kurus var apskatīt šeit. To vidū ir, piemēram, starptautiskie un iekšējie konflikti, noziedzība, terorisms, politiskā stabilitāte, attiecības ar kaimiņvalstīm, valsts tēriņi drošībai, militārā personāla un ieroču nodrošinājums. Baltkrievija pērn ierindojās 112. vietā 163 no pasaules valstīm. Salīdzinājumam Latvija ir 30. vietā.
Ieraksta autors turpina:
“Baltkrievijas vadība attīsta ražošanu un lauksaimniecību, Latvijas amatpersonas to gremdē. Un aizņemas naudu. Daudz naudas. Tādēļ Latvijas butaforiskā pārticība ir tikai blefs.”
Pēc Starptautiskā valūtas fonda datiem Baltkrievijai ir zemāks vispārējās valdības parāds nekā Latvijai. Taču atšķirība nav liela. Latvijas parāds ir 43,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Baltkrievijas – 40,7%. Fonds prognozē, ka abām valstīm šogad IKP kāpums būs 2,3%, taču patlaban Baltkrievijai tas uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes zemāks nekā Latvijai.
Tālāk rakstīts:
“Prieks, ka arī paši baltkrievi to saprot, jo par A. Lukašenko nobalsoja 86,82% vēlētāju, bet vēlēšanās piedalījās 81,7% balsstiesīgo. Jā, jā, tur atšķirībā no mūsu ielikteņiem prezidentu ievēl tauta!”
Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas balsojumā par nelikumīgām atzina Latvijas Saeima un Eiropas Parlaments. Lielbritānija, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande un ASV vēlēšanas oficiāli nosaukušas par viltotām.
Lukašenko vada Balkrieviju jau 30 gadus. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija Amnesty International skaidro, ka Baltkrievijā notiek represijas pret cilvēkiem , kas neatbalsta Lukašenko režīmu. Pēc Lukašenko uzvaras pasludināšanas 2020. gadā Baltkrievijā izcēlās masu protesti, kuros piedalījās desmiti tūkstoši cilvēku. Pirmajos četros protestu mēnešos policija apcietināja vairāk nekā 25 tūkstošus cilvēku. Amnesty International ziņo, ka vairāki simti apcietināto tikuši spīdzināti. Saņemti arī ziņojumi par izvarošanu un vismaz četri cilvēki apcietinājumā miruši.
2020. gada prezidenta vēlēšanu laikā aktīvistu organizācija Chestnye Liudi kopā ar interneta platformām Golos un Zubr aicināja cilvēkus uzņemt vēlēšanu biļetenu fotogrāfijas. Organizācija secināja, ka vairāk nekā 400 vēlēšanu iecirkņos kandidāte Svjatlana Cihanouska saņēma vairāk balsu nekā norādīts oficiālajos datos. Tāpat jāmin, ka 2020. gadā, neskatoties uz pietiekamo parakstu skaitu, vēlēšanās bija liegts kandidēt opozicionāram Valērijam Cepkalo un Viktaram Babarikam. Patlaban Baltkrievijā ir vismaz 1300 politieslodzīto, tajā skaitā opozicionārs Sjarhejs Cihanouskis, kuru kā kadidātu uz prezidenta amatu aizturēja priekšvēlēšanu mītiņa laikā 2020. gadā.
Secinājums: Nav pamata apgalvot, ka Baltkrievija būtu viena no drošākajām valstīm pasaulē. Latvijai un Baltkrievijai ir līdzīgi valsts parādi. Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti nav ticami; Baltkrievijā nav brīvu un godīgu vēlēšanu; politiskie opozicionāri tur tiek apsūdzēti un likti cietumā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.