Atsevisķas aukstas dienas nepierāda, ka globālās sasilšanas nav
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Maija sākumā sākās aukstuma vilnis. Kāds Facebook lietotājs zemo temperatūru pasniedz kā pierādījumu, ka globālā sasilšana nenotiek. Taču tā nav taisnība, jo globālā vidējā Zemes temperatūra strauji kāpj jau vairāk nekā 150 gadus.
Populārā video redzams apsnidzis ziedošu ķiršu dārzs. Video autors to piesaka šādi:
“Kāda globālā sasilšana?”
Video publicēts 8. maija rītā, kad vairākās vietās sniga un nakts temperatūra sasniedza –4°C. Arī citus gadus maija sākumā bijuši aukstuma viļņi. Taču tas, ka atsevišķās Latvijas teritorijās bija auksts, nenozīmē, ka globālās sasilšanas nav. Globālā sasilšana un klimata pārmaiņas redzamas garākā laika posmā.
Kopš 1980. gada katra desmitgade bijusi siltāka par iepriekšējo, un līdzīga tendence ir arī Latvijā. Pēdējie desmit gadi ir karstākie, kopš cilvēki sāka reģistrēt ikgadējās temperatūras. Turklāt 2024. gads no tiem bija viskarstākais gan pasaulē, gan Latvijā (2020. gads Latvijā bija tikpat karsts).
Foto: Globālā vidējā virsmas temperatūra pa gadiem, salīdzinot ar vidējo temperatūru no 1850. līdz 1900. gadam (grafikā – vērtība nulle). Avots: NASA Zemes observatorija.
Klimata pārmaiņu noliegšana ir izplatīta Latvijā un citur pasaulē. Tomēr šāds uzskats ir pretrunā ar teju visiem pasaules klimata zinātniekiem un viņu pētījumiem. Tie apstiprina – pēdējos 150 gados vidējā globālā Zemes virsmas temperatūra strauji kāpj, un tā cēlonis galvenokārt ir cilvēku darbība.
Līdzīgi maldi izskan teju katru reizi, kad novērota negaidīti zema temperatūra vai sniega vētras. Piemēram, pērn janvārī maldinātāji noliedza klimata pārmaiņas, jo sals Latvijas austrumos sasniedza –30°C.
Video komentāros Facebook lietotāji lēš, ka sniegu izraisījusi Aļaskas polārblāzmu pētniecības programma HAARP. Re:Check jau iepriekš rakstījis par sazvērestības teoriju, ka HAARP izmanto, lai ietekmētu laikapstākļus (šeit).
Secinājums: Atsevišķas aukstas dienas nenozīmē, ka globālās sasilšanas nav.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.