Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Sociālajos medijos stāsta, ka vakcīnas tiek izmantotas, lai cilvēkus programmētu – pie varas esošie tādā veidā viņus kontrolējot. Tā nav taisnība.
Facebook publicētajos TikTok video autors vakcīnu nesauc vārdā, bet saka “šļura”. Pēc viņa sacītā, “šļuras saturs” ir arī “līdzekļos” pret difteriju, stingumkrampjiem, citām slimībām, kā arī zobārstniecībā izmantotajos narkozes līdzekļos. Video autors apgalvo:
“Šlura – tā ir programmatūra. Katra nākamā šļura ir programmatūras atjauninājums (..) Cilvēkam ir nepārvarama vēlme kontrolēt savas ierīces un attālināti tās vadīt, nesaprotot, ka šādu pašu funkciju pie varas esošie izdzimteņi var veikt ar pašu cilvēku.”
Viņš pauž, ka tiek veidota “elektroniskā koncentrācijas nometne”, savukārt cilvēks būs “pilnībā kontrolējams un no attāluma vadāms”.
Tā nav taisnība. Vakcīnas pasargā no smagas saslimšanas un nāves. Pasaules veselības organizācija (PVO) norāda, ka šobrīd pieejamas vakcīnas, kas pasargā no vairāk nekā 20 dzīvībai bīstamām slimībām. Pēc PVO datiem, imunizācija ik gadu palīdz novērst 3,5–5 miljonus nāves gadījumu no tādām slimībām kā difterija, stingumkrampji, garais klepus un masalas.
Covid vakcīnās nav mikročipu, un nav nekāda pamata apgalvot, ka citās vakcīnās būtu tādi vai citādi “svešķermeņi”, ar kuriem iedzīvotājus programmētu iedzīvotājus vai kontrolētu. Nav arī pierādījumu, ka pastāvētu tādi čipi vai “programmatūras”, kas būtu spējīgas kontrolēt cilvēku prātu.
Video autors stāsta, ka mainās cilvēku raksturs, viņi kļūst viegli aizkaitināmi, agresīvi un vienlaikus vienaldzīgi, kā arī lojāli pret lietām, pret kurām iepriekš nav bijuši. Arī šādiem apgalvojumiem nav nekāda pamatojuma. Citā šī autora video par “šļuras ietekmi” teikts:
“Pie pirmās devas aptuveni 75% šļuru bija tukšās devas. Līdz ar to 75% cilvēku, kuri veica attiecīgās manipulācijas, nebija blakņu.”
Arī šim apgalvojumam nav nekādu pierādījumu un arī video tādi netiek sniegti. To, ka Covid vakcīnām nebija “tukšo” devu, portālam Delfi apstiprināja Zāļu valsts aģentūra.
Video autors arī pauž:
“Nākamais, par ko sazvērestības teoriju piekritēji, sazvērestību stāsti runā, ka būtībā katra šī šļura, kura ir tā nevēlamā šļura, veicina, stimulē, ir viens no iemesliem turpmākai neauglībai gan vīriešiem, gan sievietēm. Sazvērestības teorijas un folijcepures, un pasaku tēli stāsta un rāda citur pasaulē par eksperimentiem, kur vecāki zaudē savus bērnus grūtniecības laikā, jo ir saņēmuši šļuras.”
Pieņēmumiem par Covid vakcīnu negatīvo ietekmi uz grūtniecību vai auglību nav pamata. To informatīvajā materiālā skaidro arī Rīgas Dzemdību nams: “Vakcinācija nekādi neietekmē jūsu ģimenes plānošanu un ir rekomendējama, jo pasargās no smagas vai simptomātiskas Covid-19 saslimšanas iespējamās grūtniecības laikā.” Arī ASV Slimību profilakses un kontroles centrs skaidro – nav pierādījumu, ka vakcinācija pret Covid izraisītu auglības problēmas. Arī Re:Check rakstīja, ka Covid vakcīnas nekaitē grūtniecībai. Par to liecina virkne akadēmisku publikāciju, kurās neatkarīgi zinātnieki ir apkopojoši par šo tematu veiktus pētījumus. Covid vakcīnas neizraisa ne spontānos abortus, ne priekšlaicīgas dzemdības, ne veselības problēmas mazuļiem.
Secinājums: Ar vakcīnām neprogrammē un nekontrolē cilvēku uzvedību, kā arī nemaina viņu raksturu. Nav pierādījumu apgalvojumiem par “tukšām” Covid vakcīnu devām. Pieņēmumiem par Covid vakcīnu ietekmi uz grūtniecību vai auglību nav pamata.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.