Zaļais kurss neparedz “ķīmiskās trases” un neapdraud visu dzīvību

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Facebook populārs kļuvis maldinošs ieraksts par Eiropas Zaļo kursu un zaļo politiku. Zaļais kurss it kā paredz aizsegt Sauli ar “ķīmiskajām trasēm”, un siltumnīcefekta gāzu samazināšana apdraudot dzīvību uz Zemes. Šie un citi ierakstā paustie apgalvojumi nav patiesi. 

Saskaņā ar teju visu pasaules klimata zinātnieku pausto straujās Zemes sasilšanas cēlonis pēdējos 150 gados galvenokārt ir cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes. Pirms pieciem gadiem Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas Zaļais kursu, kura mērķis ir līdz 2050. gadam panākt dalībvalstu klimatneitralitāti. Tā ietvaros ES apņemas vērienīgi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un īstenot pasākumus, lai daba var absorbēt vairāk šo gāzu.

Zaļais kurss neparedz “ķīmiskās trases”

Ierakstā minēta Latvijā populārā sazvērestības teorija par “ķīmiskajām trasēm”:

“Ķīmijtrasēm nokaisītas debesis – zaļais kurss, lai pasargātu zemi no saules.“

Tā sauktās “ķīmiskās trases” ir lidmašīnu dzinēju atstātās svītras – ūdens tvaiks, kas desmit kilometru augstumā (tropopauzē) sasalst ledus kristālos. Šīs svītra sauc par invesiju sliedēm. Sazvērestības teorija, ka tās patiesībā ir kaitīgas ķīmiskas vielas, ir populāra jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu beigām. Plašāk par to Re:Check jau rakstījis, piemēram, šeit.

Daži pētnieki uzskata, ka klimata pārmaiņas varētu novērst, atmosfēras vidējā slānī izsmidzinot aerosolu, kas atstarotu Saules starojumu atpakaļ Visumā. Citi to redz tikai kā īslaicīgu risinājumu vai uztraucas par iespējamajām sekām uz vidi. Patlaban iecere ir tikai izstrādes posmā un nav zināms, vai metode jebkad tiks izmantota.

Zaļais kurss neparedz nekādu vielu kaisīšanu debesīs vai Saules gaismas atstarošanu.

Emisiju samazināšanā neapdraud dzīvību uz Zemes

Tālāk ieraksta autore raksta:

“CO2, no kā augi sintezē skābekli, esot kaitīgs un jāierobežo līdz 0, jo tad būs zaļais kurss (bez skābekļa, diemžēl, nav dzīvības).”

Bez CO2 uz Zemes gandrīz nebūtu dzīvības – augi nespētu ražot skābekli un pasaule būtu ledaini auksta. Taču pārāk augts CO2 līmenis atmosfērā var radīt briesmīgas sekas.

CO2 atmosfērā aiztur infrasarkano starojumu, kas cenšas nonākt visumā. Infrasarkanais starojums ir neredzami gaismas viļņi, ko jūtam kā siltumu. Jo uz Zemes ir vairāk šī starojuma, jo vairāk planēta sasilst. Likumsakarīgi – jo atmosfēra ir vairāk CO2, jo palielinās Zemes temperatūra un rodas klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņu iespaidā biežāk notiek ekstrēms sausums, karstuma viļņi, plūdi, meža ugunsgrēki. Tās apdraud cilvēku iztiku, veselību un drošību.

Zaļais kurss paredz, ka ES siltumnīcefekta gāzu, tostarp ogļskābās gāzes jeb CO2, emisijas būtu līdzsvarā ar dabas spēju tās absorbēt. Pat, ja pasaule pilnībā apturētu visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, nesekotu straujš CO2 koncentrācijas kritums. Masačūsetsas Tehnoloģijas institūta pētnieks Džons Stermans atmosfēru salīdzina ar aizdambējušos vannu – ja aizgriezīsi krānu, ūdens nesāks strauji tecēt prom. Līdz ar to nav pamata biedēt, ka CO2 emisiju samazināšana apdraud dzīvību uz Zemes.

Hidroenerģija ir atjaunīga

Ierakstā arī maldina, ka hidroenerģija netiek uzskatīta par atjaunīgu:

“Enerģija, ko ražo HESi, neskaitās zaļā enerģija”

Nav skaidrs, par ko ieraksta autore runā. Latvijas Enerģētikas likumā ir definēts, ka hidroenerģija, ko ražo hidroelektrostacijās, ir atjaunīga. To norāda arī Eiropas Komisija, kas izstrādāja Zaļo kursu.

Elektromobiļi ir draudzīgāki klimatam

Ieraksta autore pauž:

“Auto, kas nav elektroauto, ir kaitīgs, bet elektroauto akumulatori, kas iegūti, iznīcinot anormālu daudzumu dabas resursu, ir zaļais kurss.”

Ieraksta autore noklusē būtisku kontekstu, kādēļ daudzas valstis arvien vairāk pāriet uz elektroautomašīnām. Lai apturētu klimata pārmaiņas un to radītās sekas, pasaulē drastiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu izmeši. Transporta sektors rada aptuveni 15 % šo emisiju. Elektroautomašīnas mūža laikā – ražošanā, izmantošanā un utilizācijā – kopā rada mazāk siltumnīcefekta gāzu izmešu nekā automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem. Plašāk par to Re:Check rakstījis šeit.

Lai gan pāreja uz elektromobiļiem palīdzētu cīņā pret klimata pārmaiņām, tie nav perfekts risinājums. Piemēram, Florences Universitātes pētnieki secinājuši, ka ar atsevišķiem izņēmumiem atsevišķās valstīs, tiem ir lielāks potenciāls gaisā radīt mazu daļiņu piesārņojumu. To pašu secina arī Honkongas pētnieki, taču viņi lēš, ka, pārejot uz zaļāku elektroenerģijas ražošanu, arī saruks mazo daļiņu piesārņojums. Tāpat elektromobiļi mūža laikā rada vairāk fotoķīmiskā ozona, kas reaģē ar organiskām vielām un kaitē dzīvām radībām. Elektroautomašīnām arī nepieciešams vairāk izejvielu, lai gan šajā gadījumā abus ir grūti salīdzināt, jo būtiski atšķiras vajadzīgo materiālu veids un to iespējamās alternatīvas.

Liellopi gremojot rada siltumnīcefekta gāzi metānu

Ieraksta autore ironizē par to, ka liellopi veicina klimata pārmaiņas.

Gremošanas laikā govis un citi liellopi ražo metānu, kas rada 28 reizes lielāku siltumnīcefektu nekā ogļskābā gāze. Dažkārt maldinātāji zobojas, ka klimatu ietekmē “govju pirdieni”, bet patiesībā metāns vairāk gaisā nonāk ar liellopu atraugām.

Ierakstā minēti arī citi maldi. Piemēram, ka kovida vakcīna modificē cilvēka gēnus un ka sintētiskais D vitamīns ir bīstams pat atbilstošās devās, jo milzīgās devās to izmanto grauzēju likvidēšanā. Par tiem Re:Check iepriekš rakstījis šeit un šeit.

Secinājums: Zaļais kurss neparedz nekādu vielu kaisīšanu debesīs vai Saules gaismas atstarošanu. Ogļskābās gāzes emisiju samazināšana neapdraud pasauli. Gan Eiropas Komisija, gan Latvijas institūcijas uzskata, ka hidroenerģija ir atjaunīga. Elektromobiļi ir draudzīgāki klimatam, taču tie kaitē videi citos veidos. Liellopi gremošanas laikā rada siltumnīcefekta gāzi metānu. 

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.