D vitamīns atbilstošās devās nav inde
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Dezinformators Aivis Vasiļevskis platformā Facebook stāsta, ka viena un tā pati viela tiek izmantota gan D vitamīna, gan žurku indes ražošanā – tātad farmācijas uzņēmumi cilvēkus uzskatot par līdzvērtīgiem laboratorijas žurkām un cenšoties noindēt. Tās ir muļķības. Pirmkārt, viņa minētais holekalciferols jeb vitamīns D₃ cilvēka organismā veidojas arī dabiskā veidā. Otrkārt, mākslīgi ražoto holekalciferolu mēs uzņemam nesalīdzināmi mazākā devā nekā to izmanto žurku iznīcināšanas līdzekļos. Proti, tāpat kā daudzu citas vielas mazā devā tas palīdz un ārstē, bet milzīgā – kļūst par indi.
Vasiļevskis ierakstā runā par holekalciferolu un raksta:
“Kā tas iespējams, ka viena un tā pati substance vienlaikus ir gan inde, gan to mums sludina kā veselīgu piedevu? Nav kaut kāda šizofrēnija?”
Viņš arī pats atbild, ka “lielās farmas acīs ne ar ko neatšķiramies no laboratorijas žurkām” un viss kas tiekot “uzburts, lai kāds gūtu pasakainu peļņu un cilvēki lēnāk vai ātrāk noindētos”.
Vasiļevskis maldina Facebook lietotājus.
Ieraksta autora minētais holekalciferols jeb vitamīns D₃ ir vitamīns, kas ādā veidojas pats saules ultravioleto staru ietekmē. To var uzņemt arī ar uzturu, lielākoties ar dzīvnieku izcelsmes produktiem – piemēram, treknām zivīm, to aknām, piena produktiem. D vitamīns regulē kalcija uzsūkšanos no zarnām un nogulsnēšanos kaulos, pasargājot tos no osteoporozes un potenciāli kaulu lūzumiem. D vitamīna koncepts tika atklāts pirms aptuveni 100 gadiem, pētot rahīta jeb kaulu attīstības traucējumu izcelsmes iemeslus Anglijā un Skotijā. Tolaik tika atklāts, ka rahītu var ārstēt un kaulu stiprumu uzlabot ar atrašanos saules gaismā un noteiktu uzturu.
Ar laiku secināts, ka tā daudzums organismā ir svarīgs faktors arī vielmaiņas procesos, sirds un smadzeņu veselībā, imūnsistēmas darbībai, infekcijas un onkoloģisko slimību norisē.
Tā kā liela daļa cilvēku D vitamīnu ar saules gaismu un uzturu vien pietiekamā daudzumā uzņemt nespēj, mediķi iesaka lietot D vitamīnu arī uztura bagātinātāju formā. Uztura bagātinātājos visbiežāk izmanto vitamīnu D₃, kas ražots no lanolīna – taukainas vaskveida vielas, ko iegūst no aitas vilnas. Pēc ķīmiskā sastāva no lanolīna iegūtais holekalciferols jeb D3 ir tāds pats kā tas, kas veidojas ādā dabiski.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātniskā padome ir ieteikusi maksimālo nekaitīgo diennakts D3 vitamīna devu dažādām vecuma grupām. Pieaugušajiem tā ir 100 mikrogrami jeb 0,0001 grams diennaktī.
Ieraksta autoram ir taisnība, ka holekalciferolu izmanto arī kā žurku indi jeb rodenticīdu, jo milzīgās devās tas ievērojami palielina kalcija līmeni asinīs, kā rezultātā apstājas orgānu darbība. Taču ievērojami atšķiras devas. Dažādos avotos atrodamā informācija liecina, ka rodenticīdos tiek izmantotas simtiem reižu lielākas devas nekā satur cilvēkiem domātie vitamīni jeb uztura bagātinātāji. Ieraksta autors arī noklusē faktu, ka arī citu vitamīnu pārmērīga lietošana var būt bīstama veselībai.
Visbeidzot, Vasiļevska “teorija” par D vitamīnu kā indi, visticamāk, pārņemta no citām valstīm. Pirms diviem gadiem britu faktu pābaudītāji no medija FullFact rakstīja par kādu ļoti populāru Facebook video, kurā bija pausti līdzīgi apgalvojumi.
Secinājums: Fakts, ka holekalciferolu jeb D₃ vitamīnu izmanto grauzēju iznīcināšanā, nav šizofrēnija un nenozīmē, ka farmācijas uzņēmumi indē cilvēkus. D₃ vitamīnu cilvēka āda izstrādā arī dabiski, taču lielai daļai – nepietiekamā daudzumā. D3 vitamīns cilvēkam ir nepieciešama kaulu stiprumam, dažādu slimību profilaksei un ārstēšanai. Žurku indē izmantotās devas ir daudzkārt lielākas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.