Dzimuma maiņa bērniem un LGBT “iepludināšana” – kā melo par Stambulas konvenciju
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajos medijos izplata maldus par Stambulas konvenciju – skolās un bērnudārzos mācīšot, ka vīrietis drīkst būt sieviete, bet vecākus likšot cietumā par to, ko viņi stāsta saviem mazgadīgajiem bērniem. Šādai biedēšanai nav pamata.
Konvencija paredz īstenot pasākumus, kuri nav noteikti Krimināllikumā
Video autors saka:“Likums skaidri pasaka, ka nedrīkst būt vardarbība. Mums nevajag nekādu konvenciju, lai apstiprinātu to, ka nedrīkst būt vardarbība.”
Lielākā daļa konvencijas nosacījumu ir ietverta Latvijas normatīvajos aktos. Tas bija zināms jau pirms aptuveni desmit gadiem. Taču tā paredz ne tikai mainīt normatīvos aktus, bet arī īstenot konkrētus pasākumus, kas mazinātu vardarbību un palīdzētu tās upuriem. Piemēram, veidot diennakts centrus no seksuālās vardarbības cietušajiem, anonīmus krīzes dzīvokļus katrā pašvaldībā, regulāri ievākt statistikas datus un analizēt vardarbības galvenos cēloņus, ieviest koordinācijas mehānismus starp iestādēm, kuras atbild par vardarbības novēršanas politiku un pasākumiem.
LM šogad oktobrī publicētais informatīvais ziņojums par konvencijas īstenošanas progresu rāda, ka ir organizētas mācības un skaidrojošs darbs, ieviests krīzes tālrunis potenciālu vardarbības gadījumu mazināšanai un citi pasākumi. LM skaidro, ka pēdējos gados būtiski palielināta valsts iesaiste vardarbības novēršanā, paplašināti atbalsta pakalpojumi un uzlabota tiesiskā aizsardzība.
Ratificēšana arī nozīmē uzraudzības mehānismu – starptautiskās neatkarīgu ekspertu grupas GREVIO monitoringu. Tā regulāri auditē valstu progresu konvencijas mērķu sasniegšanā, publicē ziņojumus par rezultātiem un iesaka tālāku rīcību.
Konvencijas mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm un ģimenē
“Bet tā kā konvencijas mērķis nav panākt to, ka ir mazināta vardarbība pret sievietēm, mērķis ir iepludināt caur sētas durvīm šo LGBT (..)”
Stambulas konvencijas mērķi skaidri lasāmi tās tekstā (šeit) un arī oficiālajā nosaukumā – Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Konvencijas mērķos skaidri norādīts, ka ar to vēlas “aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust”. Arī pārējie tās mērķi saistīti tikai ar vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu.
Konvencija neparedz dzimummaiņas operācijas bērniem
“Šī konvencija īstenībā ieved šo ideoloģiju, ko viņi tagad sāk stāstīt skolās, bērnudārzos, tiesās un visur citur – stāstīs, kā vīrietis drīkst būt sieviete. Ja tu, piemēram, savam dēlam esi pateicis, ka puikas nevelk kleitas, tevi par to ieliks cietumā, jo tu esi nodarījis vardarbību pret savu dēlu, pasakot to, ka puikas nevelk kleitas.”
Tāpat video pausts, ka “būs tāpat kā Amerikā, ka četru, piecu, sešu gadu vecumā, tu droši drīksti nogriezt sev kaut ko, lai kļūtu par sievieti”.
Nekas no tā nav taisnība. Stambulas konvencijā nav pantu, kas paredz jebkādā veidā regulēt dzimuma maiņu un citus ar to saistītus jautājumus. Valstis par šādiem jautājumiem lemj neatkarīgi, un lēmumiem nav saistības ar konvenciju.
Maldus par dzimuma maiņu vai jaunu dzimumu atzīšanu bieži pamato ar konvencijas 3. pantā izmantoto terminu “sociālais dzimums”. Tas skaidro, ka “ar terminu “sociālais dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem” Sociālais dzimums konvencijā definēts, jo vardarbība pret sievietēm bieži vien ir saistīta ne tikai ar fiziskām dzimumu atšķirībām, bet arī ar dzimumu lomām, stereotipiem un sabiedrībā pieņemtām normām par to, kā viņām būtu jāizturas vai jārīkojas.
Stambulas konvencija arī neparedz nekādus sodus par to, kā vecāki ar bērniem runā par šīm dzimuma lomām un stereotipiem.
ASV štatos atšķiras likumi un bērnu tiesības, taču nav pierādījumu, ka valstī maziem bērniem grieztu nost dzimumorgānus. Pērn publicēta pētījumā zinātnieki, izmantojot medicīnas apdrošināšanas datus, secināja, ka 2019. gadā ASV nevienam bērnam zem 12 gadu vecuma nav bijusi neviena no tā sauktajam dzimuma apstiprināšanas operācijām: ne dzimumorgānu pārveidošana vai noņemšana, ne krūšu samazināšana vai palielināšana, ne kosmētiskās sejas operācijas. Savukārt vecākiem bērniem operācijas bija retas un absolūtais vairums bija saistītas ar krūšu pārveidošanu. Savukārt ziņu aģentūras Reuters apkopotajos veselības apdrošināšanas firmu datos redzams, ka no 2019. līdz 2021. gadam visā ASV dzimumorgānu operācijas tika veiktas 56 pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Salīdzinājumam ASV šajā vecumā grupā ir vidēji 21,5 miljoni jauniešu.
Vai konvencija neko nav mainījusi?
“Šī konvencija nestrādā, tā ir ārā metama, bezjēdzīga. (..) Latvija tāpat ir pēdējā vietā Eiropā vardarbības ziņa. Un tas norāda, ka šī konvencija vispār neko nav izmainījusi.”
Labklājības ministrijas publicētajā ziņojumā par Stambulas konvencijas devumu norādīts, ka tagad tiesneši, prokurori, policisti regulāri apgūst mācības, kā rīkoties vardarbības gadījumos. Izstrādāti arī citi kursi un mācību materiāli vardabības novēršanai un palīdzības sniegšanā upuriem. Ieviests krīzes tālrunis potenciālu vardarbības gadījumu novēršanai, un Veselības ministrija sākusi darbu pie seksuālā vardarbībā cietušu personu atbalsta centra izveidošanas. Pilnu atskaiti var izlasīt šeit.
Sieviešu tiesību aizstāvības organizācijas Marta skaidro, ka, sekojot konvencijas norādēm, Latvijā grozīts Krimināllikums. Kopš pagājušā gada jūlija tajā ir pants, kas paredz kriminālatbildību par cietsirdību un vardarbību pret tuviniekiem. Mainīts arī tas, ka par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgo vairs nevar piespriest tikai naudas sodu vai sabiedrisko darbu. Tā vietā varmākam draud brīvības atņemšana. Novembrī ieviesa elektronisko uzraudzību augsta riska vardarbības veicējiem. Arī paplašināti atbalsta pakalpojumi cietušajiem, piemēram, ir vairāk krīzes dzīvokļu.
Tāpat jāmin, ka konvencija ir ratificēta tikai pusotru gadu, tādēļ nav gaidāms, ka tās devums jau varētu atspoguļoties statistiskā.
Polija ratificēja Stambulas konvenciju un neplāno izstāties
“Mums ir jāiet Polijas ceļš – par ģimeni, par tradicionālām vērtībām.”
Polija jau 2015. gadā ratificēja Stambulas konvenciju. 2020. gadā, kad Poliju vadīja labējā populistu partija Likums un taisnīgums, tā plānoja izstāties no konvencijas. Taču plāni apstājās 2023. gadā, kad pie varas nāca Pilsoniskā platforma un premjers Donalds Tusks.
Oktobra beigās 12 valstis, tajā skaitā Polija, parakstīja Latvijas augstākajām amatpersonām adresētu vēstuli, kurā tās pauda bažas par Saeimas tolaik vēl gaidāmo lēmumu izstāties no Stambulas konvencijas.
Secinājums: Stambulas konvencija paredz ne tikai izmaiņas likumos, bet arī pasākumus un pakalpojumus vardarbības novēršanai un kuru mērķis ir palīdzēt vardarbības upuriem. Konvencijas mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm un ģimenē. Konvencija neparedz dzimummaiņas operācijas bērniem. Maziem bērni ASV netaisa ar dzimuma identitāti saistītas dzimumorgānu operācijas. Polija jau 2015. gadā ratificēja Stambulas konvenciju un neplāno no tās izstāties.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.